Gēnu kombinācijas, dzīvesveids, vide – šie tiek uzskatīti par krūts vēzi veicinošiem faktoriem, tomēr joprojām ir neiespējami pateikt precīzu krūts vēža rašanās iemeslu. Zinātnei attīstoties, uzzinām aizvien vairāk par riska faktoriem, kas var veicināt saslimšanu ar krūts vēzi.
Ko īsti nozīmē “riska faktors”? Tie ir nosacījumi, kas vai nu veicina vai mazina sievietes risku dzīves laikā iegūt krūts vēzi. Tie var būt riska faktori, ar kuriem jau piedzimstam (iedzimtība), var būt riska faktori, kurus iegūstam, veicot dažādas savas dzīves izvēles, vai riska faktori, kas rodas no apkārtējās vides, kurā dzīvojam.
Riska faktori tiek iedalīti:
- Noteikti riska faktori (turpmāk tekstā PAMATOTI), kas pamatoti ar daudziem zinātniskiem pierādījumiem, kuros pierādīta saikne starp riska faktoru un krūts vēža iegūšanas riska samazināšanos vai palielināšanos;
- Iespējamie riska faktori (turpmāk tekstā IESPĒJAMI), kam pamatā ir daži zinātniski pierādījumi, kas norāda uz to, ka šie faktori iespējams, var palielināt vai samazināt krūts vēža risku. Tiem nepieciešami papildu pētījumi, lai pierādītu neapstrīdamu saikni ar slimību;
- Apšaubāmi jeb neskaidri riska faktori (turpmāk tekstā APŠAUBĀMI), kas uz šo brīdi veiktajos pētījumos neparāda tiešu saikni ar slimību.
Ir jāapzinās, ka nav viena iemesla, kas rada krūts vēzi – tas rodas, kombinējoties vairākiem faktoriem, tādejādi, ja tev dzīvē ir kāds no krūts vēža riska faktoriem, tas nenozīmē, ka krūts vēzis attīstīsies. Riska faktori veicina lielāku vai mazāku iespēju saslimt ar krūts vēzi.
Pat, ja kādai sievietei ir atklāts krūts vēzis, kā arī kāds no riska faktoriem, tas nenozīmē, ka krūts vēža iemesls ir tieši konkrētais riska faktors. Nereti to nav iespējams pierādīt. Daudzi no riska faktoriem krūts vēža risku veicina vai samazina tikai pavisam nedaudz un daudzus no tiem mēs nevaram nekādi izmainīt, tāpat kā sava auguma garumu, vecumu.
Tomēr, ir riska faktori, kurus varam izmainīt, piemēram, savu svaru, to cik daudz lietojam vai nelietojam alkoholiskos dzērienus, vai lietojam (un cik ilgi) vai nelietojam hormonālās kontracepcijas tabletes vai hormonu aizvietojošo terapiju. Dzīvesveida izmaiņas var izmainīt kopējo krūts vēža attīstības risku. Mainot dzīvesveidu, ir būtiski izsvērt ieguvumus un riski. Tā piemēram, ja lieto hormonu aizvietojošo terapiju, tas var veicināt krūts vēža attīstības risku, kā arī sirds veselības problēmas, tomēr šī terapija ir ļoti efektīva mazinot būtiskus un traucējošus menopauzes simptomus. Šādā situācijā ir jāizvērtē ieguvumi un riski, domājot par veselību un dzīves kvalitāti kopumā, ne tikai par krūts vēža iespējamu risku. Ikviena izvēle mūsu dzīvē sevī ietver pārdomas par mums labvēlīgiem efektiem vienlaikus izvērtējot nevēlamos efektus. Šādā situācijā ir vēlama saruna ar savu ģimenes ārstu, lai kopīgi izvērtētu riska faktorus un ieguvumus un pieņemtu labāko iespējamo izvēli.
Ķermenis un ģenētiskie faktori
Vecums
Pamatoti ietekmē krūts vēža risku
Novecošana ir riska faktors daudzām slimībām, tostarp vēzim. Sievietei, paliekot vecākai, krūts vēža attīstības risks palielinās un tas ir viens no lielākajiem slimības attīstības iemesliem.
Vismaz 4 no 5 krūts vēža gadījumiem ir sievietēm virs 50 gadu vecuma. Sievietēm zem 40 gadu vecuma krūts vēzis ir reti.
KRŪTS VĒŽA SASLIMSTĪBAS VARBŪTĪBA PĒC VECUMA
- Risks vecumā virs 25 gadiem 1 no 15 300
- Risks vecumā virs 30 gadiem 1 no 2300
- Risks vecumā virs 40 gadiem 1 no 200
- Risks vecumā virs 50 gadiem 1 no 52
- Risks vecumā virs 60 gadiem 1 no 22
- Risks vecumā virs 70 gadiem 1 no 14
- Risks vecumā virs 80 gadiem 1 no 10
- Risks vecumā virs 85 gadiem 1 no 9
Mēs nevaram novērst novecošanas procesu, tomēr ikvienai sievietei ir jāzina būtiskais par krūšu veselību un sievietēm virs 50 gadu vecuma noteikti ir jādodas uz krūts vēža skrīninga pārbaudēm, kolīdz saņem ielūguma vēstuli no NVD.
Etniskā piederība
Pamatoti ietekmē krūts vežā risku
Etniskā piederība var ietekmēt krūts vēža attīstības risku – tā piemēram, baltādainajām sievietēm krūts vēzis novērojams biežāk, nekā melnādainām un aziātēm. Sievietēm, kurām vecāki ir no dažādām etniskām grupām, krūts vēzis novērojams vēl retāk, savukārt, ķīnietēm – vēl retāk.
Visticamākais, ka tieši ģenētiskie faktori nosaka to, ka dažādām etniskām grupām saslimstības biežums atšķiras, tomēr tam nepieciešami papildus pētījumi, lai noteiktu kāda ir to loma. Iespējams, ka atšķirības veicina kultūras īpatnības, dzīves stilu dažādība, kā piemēram, kādā vecumā parasti dzimst pirmais bērns, cik bērnu ģimenē tuml.
Tomēr ir zināms, ka ir dažas etniskās grupas, kurām ir izteikts ģenētiskais riska faktors. Piemēram, Eiropes ebrejietēm un islandietēm ir lielāka varbūtība, ka krūts vēža gēnos BRCA1 vai BRCA2 būs radušās izmaiņas, kas pastiprina risku attīstīties krūts vēzim (BRCA – breast cancer gene).
Ģenētika ģimenē jeb pārmantots krūts vēzis
Pamatoti ietekmē krūts vežā risku
Viena no 8 sievietēm dzīves laikā saskaras ar diagnozi krūts vēzis, tomēr iedzimtības jeb pārmantojamības dēļ krūts vēzis rodas ne vairāk kā 10% krūts vēža gadījumu.
Par ģenētisku jeb pārmantotu krūts vēža risku var liecināt:
- Tev vai 1 no tuviem radiniekiem ir krūts vēzis pirms 40 gadu vecuma;
- Tev vai vienam radiniekam ir krūts vēzis abās krūtīs;
- Krūts vēzis 2 tuviem radiniekiem pirms 50 gadu vecuma (piemēram, mammai, meitai, māsai, vecmāmiņai, tantei);
- Krūts vēzis 3 radiniekiem līdz 60 gadu vecumam;
- Krūts vēzis 4 radiniekiem jebkurā vecumā;
- Krūts vēzis bijis kādam vīriešu dzimtes radiniekam;
- Ir tuvi radinieki, kuriem ir krūts vēzis un citi, kuriem ir olnīcu vēzis.
Iedzimtību iespējams noteikt, meklējot specifiskas izmaiņas jeb mutācijas BRCA (BReast CAncer genes) gēnos, kuru funkcija ir kontrolēt normālu šūnu augšanu un attīstību. Ja tiek atklātas mutācijas BRCA1 vai BRCA2 gēnos, ir lielāks risks dzīves laikā attīstīties krūts vēzim. BRCA testu veic tikai cilvēkiem, kuriem ir aizdomas par ģenētisku krūts vēža riska pārmantojamību no tēva vai mātes dzimtas. Izmaiņas BRCA gēnos paaugstina krūts vēža un olnīcu vēža attīstības risku ne tikai sievietēm, bet arī vīriešiem, vienlaikus tas nenozīmē, ka slimība noteikti būs. Ir arī citi faktori, piemēram, dzīves veids, vecums, apkārtējā vide, kas ietekmē vēža attīstības iespēju.
Vēža risks BRCA1 un BRCA2 gēna nēsātājai sievietei visas dzīves laikā (līdz 80 g.v.)
Vēža veids | BRCA1 | BRCA2 |
Krūts vēzis | 60-90% | 45-85% |
Krūts vēzis otrā krūtī gēna nēsātājam, kam jau bijis krūts vēzis | Līdz 50% | Līdz 50% |
Olnīcu vēzis | 40-60% | 10-30% |
Vēža risks BRCA1 un BRCA2 gēna nēsātājam vīrietim visas dzīves laikā (līdz 80 g.v.)
Vēža veids | BRCA1 | BRCA2 |
Krūts vēzis vīrietim | 0,1-1% (tuvu vidējam vispārējās populācijas riskam) | 5-10% |
Prostatas vēzis | Tuvu vidējam vispārējās populācijas riskam | Līdz 25% |
Aizkuņģa dziedzera vēzis | Nav pierādījumu par riska paaugstināšanos | Līdz 3% (atkarībā no ģimenes vēstures) |
Ir arī citi gēni, kuri var palielināt krūts vēža risku, bet nepieciešami papildu pētījumi, lai noteiktu, cik daudz tie palielina risku, kā arī, kā to var mazināt. Ir zināms, ka gēns TP53 palielina vēža risku dzīves laikā vīriešiem līdz pat 70%, bet sievietēm līdz 90%.
Par iespējām veikt BRCA testu vēlams runāt ar savu ģimenes ārstu, kurš izvērtēs nepieciešamību doties uz Pārmantotā vēža kabinetu un veikt testu.
Vizītes laikā tiks vaicāts par jebkāda veida vēžu gadījumiem ģimenē – visiem asinsradiniekiem tēva un mātes līnijā. Pirms vizītes uzzini par to, vai vēzis ir bijis mammai vai tētim, vecmāmiņām vai vectētiņiem, dēliem vai meitām, māsām vai brāļiem, tantēm un onkuļiem, brāļa/māsas meitām vai brāļa/māsas dēliem, māsīcām un brālēniem, vecvectēviem un vecvecmātēm.
Dzimums
Pamatoti ietekmē krūts vēža risku
Sievietēm ir 100 reizes augstāks krūts vēža risks nekā vīriešiem, jo sievietēm ir vairāk šūnu krūtīs un šīs šūnas pastāvīgi ir pakļautas sievišķo hormonu līmeņu svārstībām. Tomēr ik gadu krūts vēzis tiek atklāts arī vairākiem vīriešiem, tālab izmaiņām krūtīs ir jāpievērš uzmanība neatkarīgi no dzimuma.
Auguma garums
Pamatoti ietekmē krūts vēža risku
Gara auguma sievietēm ir nedaudz paaugstināts krūts vēža attīstības risks. Attiecīgi, ikvienai sievietei, kura ir garāka par citu sievieti ir nedaudz lielāka krūts vēža iespējamība, nekā sievietei, kura ir augumā īsāka.
Mūsu auguma garumu nosaka gēnu, uztura un hormonu līmeņu mijiedarbība augšanas posmā, tomēr vēl nav skaidras atbildes kālab auguma garums ietekmē krūts vēža attīstības risku.
Agrīnas menstruācijas un/vai vēlīna menopauze
Pamatoti ietekmē krūts vēža risku
Sievietēm, kurām menstruācijas sākas pirms 12 gadu vecuma un/vai menopauze sākas pēc 55 gadu vecuma, ir nedaudz paaugstināts krūts vēža risks. Tas skaidrojams ar faktu, ka šīs sievietes ir pakļautas hormonālajām svārstībām ilgāk nekā sievietes, kurām menstruācijas sākas vēlāk un/vai menopauze sākas ātrāk.
Jāatzīst, ka liela loma krūts vēža attīstībā ir hormoniem – estrogēnam un progestīnam. Tie ir nepieciešami normālai sievietes seksuālai attīstībai, reproduktīvo orgānu darbībai, kā arī palīdz uzturēt veselus kaulus un sirdi, vienlaikus, augsti šo hormonu līmeņi veicina krūts vēža attīstības risku.
Labdabīgi veidojumi krūtīs
Pamatoti ietekmē krūts vēža risku
Ir iespējami daudzi dažādi labdabīgi veidojumi krūtīs, piemēram, cistas, lipomas, fibroadenomas, mastaļģija, papiloma u.c. Lielākā daļa no tiem nav bīstami un nepalielina krūts vēža risku, tiem pat nav nepieciešama ārstēšana. Tomēr ir daži labdabīgi veidojumi krūtīs, kuriem ir atklāta saikne ar paaugstinātu krūts vēža iespēju. Tieši tālab, sataustot jebkuru veidojumu obligāti ir jādodas pie ārsta, lai pārliecinātos par tā dabu.
Cista – ar šķidrumu pildīti nesāpīgi veidojumi, kas veidojas, kad nosprostojas un paplašinās kanāliņi piena dziedzerī.
Lipoma – labdabīgs krūts audzējs, kas veidojas no taukaudiem. Tas ir mīkstas konsistences, apaļš, kustīgs.
Fibroadenoma – otrs biežākais labdabīgais audzējs. Par ļaundabīgu tas nekļūst, bet, ja fibroadenoma ir lielāka par 3 cm, tā būs jāoperē.
Mastaļģija – sāpes, smaguma, pilnuma sajūta krūtīs, kas parādās dažas dienas pirms menstruācijām un pazūd pēc tām. Ja sāpes nepazūd pēc menstruācijām, tā ir necikliska mastaļģija, kas var liecināt par krūts u.c. slimībām.
Intraduktāla papiloma – labdabīgs veidojums, kas sastāv no saistaudiem un asinsvadiem. Lai arī reti, šis veidojums var pārtapt par ļaundabīgu audzēju.
Bērnības riska faktori
Iespējami ietekmē krūts vēža risku
Krūts vēzis ir sarežģīta slimība, kas var izveidoties un progresēt dzīves laikā. Pastāv iespēja, ka krūts vēža risku ietekmē arī agrīnie dzīves apstākļi un situācijas.
Ir zināms, ka vecums, kādā sākas menstruācijas, kā arī radiācija jeb starojums krūšu apvidū, kas saņemts bērnība vai jaunībā, var palielināt saslimstību vēlāk dzīves laikā.
Pētnieki šobrīd izmeklē, vai un kā uzturs un fiziskās aktivitātes bērnībā un jaunībā var ietekmēt krūts vēža attīstību vēlākos gados.
Dažos pētījumos pētījumos parādās saikne starp krūts vēža risku pirms menopauzes vecumā un sievietes garumu / svaru piedzimstot – sievietes, kuras ir garākas un smagākas piedzimstot, krūts vēža risks ir nedaudz augstāks, nekā sievietēm, kuras piedzimstot bija ar mazāku svaru un auguma garumu. Nav precīzi zināms, kālab šāda saikne pastāv, iespējams, ka iemesls meklējams hormonu līmeņu atšķirībās, kam pakļauti bērni grūtniecības laikā, kā arī citiem faktoriem, kas ietekmē bērnus, atrodoties mātes dzemdē. Tomēr, šie faktori ne tikai ietekmē bērna izmēru piedzimstot, bet arī palielina krūts vēža risku jau vēlākā vecumā – pirms menopauzes.
Tomēr jāatceras, ka lielākā daļa krūts vēža gadījumu ir sievietēm virs 50 gadu vecuma, t.i. menopauzes vai pēcmenopauzes laikā. Krūts vēzis pirms menopauzes posmā ir reti.
Dzīvesveids un izvēles dzīves laikā
Aborts
Apšaubāmi ietekmē krūts vēža risku
Ir dzirdēts viedoklis, ka aborts var veicināt krūts vēža risku, jo tas nojaucot dabisko krūts šūnu augšanu grūtniecības laikā, tādejādi veicinot to jutību pret pārveidošanos par vēža šūnām. Šim viedoklim nav zinātniski vai klīniski pierādījumi. Pirms daudziem gadiem veiktā, nepietiekami izstrādātā pētījumā, izskanēja šāda hipotēze, ko neapstiprināja neviens no pēdējos 20 gados veiktiem, nopietni izstrādātiem pētījumiem.
Krūšu implanti
Apšaubāmi ietekmē krūts vēža risku
Pētījumi apstiprina, ka krūšu implanti neveicina krūts vēža risku. Jā, implanti mazliet apgrūtina krūts šūnu redzamību pārbaužu (ultrasonogrāfija, mamogrāija) laikā, bet šo problēmu var atrisināt, veicot papildu rentgena uzņēmumus no dažādiem leņķiem, tādejādi pārbaudot visus krūts audus. Krūšu pārbaudes laikā radiologu noteikti informē par to, ka tev ir krūšu implanti, lai ierastā krūšu pārbaudes tehnika tiktu koriģēta/pielāgota, lai apskatītu iespējami vairāk krūts audus.
Krūšturi ar stīpiņu
Apšaubāmi ietekmē krūts vēža risku
Ir izskanējuši pieņēmumi, ka valkājot krūšturus ar stīpiņām, var tikt veicināta krūts vēža attīstība. Tomēr nav zinātniski vai klīniski pārliecinošu pierādījumu, kas šo pieņēmumu apstiprinātu un sievietēm vajadzētu izvairīties no šāda veida krūšturiem.
Krūšturis, kas piepaceļ, vai labi notur krūtis, atbalsta saites un mazina krūšu noslīdēšanas procesu. Ikvienai sievietei ir jāvalkā piemērota izmēra krūšturi, kas nespiež, nerīvē, lai neradītu diskomfortu un arī sāpes krūtīs vai mugurā.
Dezodoranti, pretsviedru līdzekļi
Apšaubāmi ietekmē krūts vēža risku
Kaut viedoklis par to, ka dezodorantu un pretsviedru līdzekļu lietošana kombinācijā ar skūšanos var veicināt krūts vēža attīstību, ir izplatīts jau no 1999.gada, nav pamatotu pētniecisku pierādījumu par to.
Nesen parādījās viedoklis par to, ka tieši alumīnijs, kas atrodas dezodorantos veicina krūts vēža risku. Alumīnija sāļi bieži tiek lietoti kā dezodorantu un pretsviedru līdzekļu sastāvdaļa, lai bloķētu sviedru dziedzerus un mazinātu svīšanu. Šobrīd šim apgalvojumam, ka šo līdzekļu lietošana rada vai veicina krūts vēža attīstību, nav pierādījumu.
Vienīgais ieteikums ir nelietot dezodorantu vai pretsviedru līdzekli, kas satur alumīniju, dodoties uz krūšu pārbaudi ar mamogrāfijas metodi, jo alumīnijs var būt redzams rentgena laikā un traucēt precīzai rezultātu nolasīšanai.
Smēķēšana
Apšaubāmi ietekmē krūts vēža risku
Daudzos pētījumos meklēta saikne starp smēķēšanu un krūts vēzi. Pēdējos pētījumos vērojams, ka smēķēšana varētu nedaudz palielināt krūts vēža risku sievietēm pēc menopauzes vecumā, ja viņas uzsākušas smēķēt jau agrīnā vecumā. Citos pētījumos izteikts pieņēmums, ka pasīvā smēķēšana (ieelpoti cita cilvēka izpūsti cigaretes dūmi) varētu palielināt krūts vēža risku, tomēr ir nepieciešama vēl papildu izpēte, lai varētu apgalvot, ka jebkāda veida smēķēšana ir saistīta ar krūts vēzi.
Kaut nav pierādījumu par krūts vēža saistību ar smēķēšanu, tā ir vainojama pie plaušu vēža un arī citām veselības problēmām, piemēram, sirds un asinsvadu slimībām, tālab ikviens ir aicināts atmest smēķēšanu savas veselības labā.
Nesteroīdie pretiekaisuma medikamenti
Iespējami ietekmē krūts vēža risku
Nesteroīdie pretiekaisuma medikamentus, piemēram, aspirīnu, ibuprofēnu u.c., lieto iekaisuma un sāpju mazināšanai dažādās situācijās, to skaitā, lai mazinātu iekaisuma procesus atrīta un citu reimatoīdo slimību gadījumā.
Vairākos pētījumos analizēts, vai aspirīna, ibuprofēna vai citu nesteroīdo pretiekaisuma līdzekļu lietošana var mazināt krūts vēža attīstības risku. Tomēr pētījumu dati nav viennozīmīgi. Kaut ir pētījumi, kuros šāda saistība ir atrasta, nav skaidri zināmas devas un lietošanas ilgums, kāds nepieciešams, lai nodrošinātu krūts vēža riska mazināšanos.
Nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi var radīt nopietnus blakusefektus, ja tos lieto ilgstoši, piemēram, kuņģa čūlu, anēmiju, kā arī retāk – sirds veselības problēmas. Ir svarīgi konsultēties ar savu ģimenes ārstu, pirms lietot jebkādus medikamentus, to skaitā šos.
Katrā ziņā, lietot šos medikamentus ar domu mazināt krūts vēža risku, nav ieteicams, jo nav pietiekami pierādījumu par to ietekmi uz krūts vēža riska novēršanu, kā arī to ilgstošas lietošanas blakusparādības var radīt lielāku kaitējumu veselībai.
Alkohols
Pamatoti palielina krūts vēža risku
Ir zināms, ka regulāra alkohola lietošana var palielināt krūts vēža attīstības risku. No 100 sievietēm, kuras lieto vienu alkoholisku dzērienu dienā (piemēram, pudele vai kauss alus, liela glāze ar vīnu) krūts vēzis attīstīsies 1-2 sievietēm vairāk, nekā grupā ar 100 sievietēm, kuras nelieto alkoholu vispār.
Risks palielinās ar katru papildus dzērienu, kas lietots ikdienā, regulāri. Piemēram, no 100 sievietēm, kuras lieto divas dzēriena devas dienā, krūts vēzis būs par 3-4 sievietēm vairāk, nekā kontroles grupā ar 100 sievietēm, kuras alkoholu nelieto.
Šī brīža pierādījumi pierāda, ka krūts vēža risks palielinās, lietojot jebkāda veida alkoholiskos dzērienus, iekļaujot vīnu, alu, stipros dzērienus.
Atšķirībā no citiem krūts vēža riska faktoriem, alkohola lietošana ir kaut kas, ko varam ietekmēt un mainīt. Ja vēlies mazināt krūts vēža risku, kā arī novērst citas veselības problēmas, kas rodas iedzeršanas dēļ, samazini vai pārtrauc lietot alkoholiskos dzērienus!
Zīdīšana
Pamatoti mazina krūts vēža riska faktoru
Zīdīšana var samazināt krūts vēža attīstības risku un, jo ilgāks ir zīdīšanas laiks, jo vairāk šis risks tiek mazināts. Tas iekļauj gan viena bērna zīdīšanu, gan vairāku bērnu zīdīšanu dažādos dzīves posmos. Tā piemēram, viena bērna zīdīšanu viena gada garumā mazinātu krūts vēža risku līdzvērtīgi kā divu bērnu zīdīšana pusgada garumā katru.
Ir daudzi ar zīdīšanu saistīti ieguvumi gan mātei gan bērnam. Barojot jaundzimušo vismaz pirmos sešus mēnešus, bērns saņem visas nepieciešamās uzturvielas.
Sievietei, kura baro bērnu ar krūti arī ir jāpārbauda krūtis regulāri. Krūtis zīdīšanas laikā paliek lielākas, tomēr, ja pamani kādas neierastas izmaiņas, sabiezējumus utml., nekavējies, bet izrunā šo ar ģimenes ārstu vai ginekologu.
Hormonus aizvietojošā terapija
Pamatoti ietekmē krūts vēža risku
Lietojot hormonus aizvietojošo terapiju (HAT), kas mazina izteiktus menopauzes simptomus, krūts vēža risks var palielināties. Tas arī palielinās, jo ilgāk šī terapija tiek lietota. Tomēr ir pierādījumi, kas apliecina, ka īstermiņa HAT lietošana (mazāk nekā 5 gadus), krūts vēža risku palielina ļoti nedaudz.
Risks ir lielāks, lietojot kombinēto HAT nekā tikai estrogēnu saturošu HAT. Labā ziņa ir, ka šis risks samazinās, kolīdz ir pārtraukta HAT lietošana, neatkarīgi no tā, cik gadus šī terapija ir lietota. Piecu gadu laikā pēc HAT lietošanas pārtraukšanas krūts vēža attīstības risks ir līdzīgs kā situācijā, ja HAT nekad nebūtu lietots.
Ja esi pārdomās par HAT lietošanu vai tās lietošanas pārtraukšanu, noteikti aprunājies ar savu ģimenes ārstu vai ginekologu. Lēmumam sākt, pārtraukt vai mainīt HAT veidu, ir jābūt izsvērtai izvēlei, kas veikta kopā ar ārstu. Ja šobrīd lieto HAT, ir nepieciešamas regulāras (vismaz 1x gadā) vizītes pie ārsta, lai pārskatītu terapiju un veiktu vispārēju veselības pārbaudi.
Fiziskās aktivitātes
Pamatoti mazina krūts vēža risku
Regulāras fiziskās aktivitātes var mazināt krūts vēža risku. Fiziskās aktivitātes iekļauj sevī vingrošanu un citas ikdienas sportiskās nodarbes, piemēram, staigāšanu, riteņbraukšanu, nūjošanu, strādāšanu dārzā, aktīvu mājas uzkopšanu.
Vēl nav zināmi precīzi iemesli, bet ir pierādīts, ka regulāras fiziskas aktivitātes samazina lieko svaru, kas savukārt mazina krūts vēža risku.
Lai arī šķiet, ka jo vairāk un intensīvākas fiziskās aktivitātes, jo mazāks krūts vēža attīstības risks, pašlaik izskatās, ka svarīgākais būs kopējais aktivitāšu daudzums, nevis to intensitāte vai veids. Regulāra sportošana un fiziskās aktivitātes palīdzēs veselībai arī citos veidos – samazinās sirds slimību, insulta, diabēta un osteoporozes risku. Tās veicina pašpārliecinātību, vairo enerģiju un uzlabo vispārējo pašsajūtu.
Ir ieteicams būt aktīvā kustībā minimums 30 minūtes dienā vismaz 5 dienas nedēļā.
Kombinētā hormonālā kontracepcija
Pamatoti ietekmē krūts vēža risku
Sievietēm, kuras lieto kombinēto hormonālo kontracepciju, ir nedaudz krūts vēža risks, salīdzinot ar sievietēm, kuras nelieto šāda veida kontracepciju. 10 gadus pēc kontracepcijas tablešu lietošanas pārtraukšanas, iegūtais risks pazūd – tas atgriežas tādā pašā līmenī, kā sievietēm, kuras nekad nav lietojušas šādus kontracepcijas līdzekļus.
Ir svarīgi atcerēties, ka krūts vēzis ir reta slimība sievietēm zem 40 gadu vecuma, neatkarīgi no tā, vai ir lietota kombinētā hormonālā kontracepcija jeb kontracepcijas tabletes vai nav.
Pēdējo 30 gadu laikā estrogēna līmenis kontracepcijas tabletēs ir būtiski samazināts, tomēr nav skaidrs, vai modernās kontracepcijas tabletes ar mazu estrogēna daudzumu ir mazāk bīstamas, nekā iepriekšējo paaudžu kontracepcijas tabletes ar lielāku estrogēna daudzumu.
Nozīmīgi ir atcerēties par šo kontracepcijas tablešu priekšrocībām – neplānotas grūtniecības novēršana, mazāks olnīcu un vēdera dobuma vēža risks.
Jaunākie pētījumi liecina, ka nav saiknes starp tikai progesteronu saturošu kontracepcijas tablešu lietošanu un krūts vēža risku, Tomēr, lai būtu par to pilnībā droši, nepieciešami vēl papildu pētījumi. Pašlaik nav pietiekami daudz pierādījumu, vai pastāv saistība starp krūts vēža risku un citām hormonus saturošām kontracepcijas metodēm, piemēram, implanti, intrauterīnās ierīces jeb spirāles.
Pirms izvēlies lietot hormonālās kontracepcijas metodes, iepazīsties ar ieguvumiem un riskiem. Lēmumu pieņem konsultējoties ar savu ģimenes ārstu un / vai ginekologu.
Grūtniecība
Dažādi ietekmē krūts vēža risku
Grūtniecība trīs dažādos veidos ietekmē risku iegūt krūts vēzi – mazina vai vecina to.
Pirmkārt, ir nozīme, kādā vecumā ir grūtniecība. Sievietēm, kurām pirmais bērns ir pirms 30 gadu vecuma ir mazāks risks nekā sievietēm, kuras veido ģimeni vēlāk.
Otrkārt, jo vairāk bērnu, jo ilgtermiņā mazāks krūts vēža risks. Sievietēm, kurām nav bijusi grūtniecība ir lielāks risks nekā sievietēm, kurām ir bijusi grūtniecība.
Tomēr, īstermiņa, pētījumi liecina, ka neatkarīgi no gadu skaita, uzreiz pēc bērna dzimšanas , krūts vēža attīstības risks nedaudz pieaug – iemesls visticamāk ir hormonālā pārmaiņas. Šī riska paaugstināšanās ir īslaicīga, dažus gadus pēc grūtniecības, vienlaikus ir būtiski atcerēties, ka krūts vēzis šajā, reproduktīvi auglīgajā vecumā, ir reti.
Svars pēc menopauzes
Pamatoti ietekmē krūts vēža risku
Liekais svars un aptaukošanās pēc menopauzes vecumā paaugstina krūts vēža attīstības risku, jo šajā vecumā tieši tauku šūnas kļūst par galveno sievišķā hormona estrogēna resursu. Jo vairāk ir tauku šūnu, jo augstāks estrogēna līmenis, kas arī ir krūts vēža riska veicinošais faktors.
Arī liekais svars vecumā pēc 18 gadiem var veicināt krūts vēža risku. Pētījumi liecina, jo vairāk liekā svara sieviete iegūst savas dzīves laikā, jo lielāka krūts vēža riska iespējamība pēc menopauzes periodā.
Neatkarīgi no tā, vai esi pirms vai menopauzes vecumā, vai pēc tā, liekais svars veicina dažādas veselības problēmas, to skaitā, sirds slimības, paaugstinātu asinsspiedienu, II tipa cukura diabētu, artrītu un dažus citus vēža veidus.
Saglabājot veselīgu svaru visas dzīves laikā, vari samazināt dažādu veselības problēmu risku un uzturēt labu veselību ilgtermiņā. Arī, ja esi ar lieko svaru, rīkoties nav par vēlu. Jo ātrāk pievērsīsies veselīgai diētai un fiziskajām aktivitātēm, jo labāk jutīsies jau drīzumā.
Uzturs
Iepējams ietekmē krūts vēža risku
Speciālisti uzskata, ka aptuveni ¼ daļa no visu vēža gadījumiem varētu novērst tieši ar izmaiņām uzturā.
Pēdējās desmitgadēs ir īpaši pētīta saikne starp uzturu un krūts vēzi, tomēr vēl nav pilnībā skaidrs, vai tiešām diēta var ietekmēt slimības attīstību. Viens no iemesliem, kālab vēl nav skaidras atbildes ir fakts, ka cilvēki ēd ļoti atšķirīgus pārtikas produktus, kā arī fakts, ka uzturs mainās un to ir grūti nomērīt / izpētīt dzīves griezumā. Atdalīt kādu pārtikas produktu ietekmi (piemēram, piena produktu, augļu, dārzeņu) uz krūts vēža risku mazināšanu no citu uzturā lietoto produktu ietekmes ir ļoti sarežģīti.
Uzturs ir cieši saistīts ar dzīvesveidu. Tā piemēram, kāds kurš ēd sabalansētu uzturu ar daudz augļiem un dārzeņiem visticamāk būs fiziski aktīvāks kā cits, kuram uzturā būs daudz tauku un cukura, bet maz veselīgo dārzeņu un augļu. Tieši šo apstākļu dēļ pētniekiem ir jāatšķetina ar uzturu saistītus slimību ietekmējošos faktorus no dzīvesveida faktoriem, kas ietekmē krūts vēža risku, lai būtu pārliecībā, ka tieši uzturs, nevis kāds cits blakus faktors maina krūts vēža risku.
Kaut nav neapgāžamu pierādījumu starp uzturu / diētu un krūts vēža riska mazināšanu, ir skaidrs, ka veselīgs svars mazina slimības attīstības risku. Ir skaidrs arī fakts, ka ar veselīgu un sabalansētu uzturu mēs vieglāk varam panākt veselīgu svaru, savukārt, liekais svars ir riska faktors krūts vēža attīstībai pēc menopauzes vecumā. Galvenais ieteikums ir nepievērsties radikālām diētām, bet uzturā lietot daudz un dažādus dārzeņus un augļus, pilngraudu produktus. Ieteikums uzturā mazināt sarkano gaļu, pārstrādātas gaļas produktus (desas, kūpinājumi u.tml.), dzīvnieku taukus, kā arī treknus, ar cukuru bagātus pārstrādātus produktus. Veselīgs uzturs palīdzēs samazināt un uzturēt veselīgu svaru, kā arī mazinās citu veselības problēmu risku.
TAUKI
Daudzi pētījumi lūkojas pēc sakarībām starp uzturā lietoto tauku daudzumu un krūts vēzi. Šajos pētījumos tika pētīts, vai dažādiem tauku veidiem – piesātinātās, polinepiesātinātās, mononepiesātinatās un transtaukskābes – ir atšķirīga ietekme uz krūts vēža attīstības risku.
Kaut ir pētījumi, kuros parādās, ka ir saikne starp tauku daudzumu, ko uzņemam ar uzturu un krūts vēža attīstību pēc menopauzes, ir pētījumi, kas šiem datiem nepiekrīt. Joprojām nav pilnībā skaidrs, vai kāda veida tauki pastiprina krūts vēža risku. Tomēr uzturs ar augstu tauku saturu veicina lieko svaru, kas savukārt ir riska faktors krūts vēža attīstībai pēc menopauzes vecumā.
PIENA PRODUKTI
Daudzos pētījumos aplūkota piena produktu un krūts vēža riska saistība, tomēr joprojām nav atbildes uz šo jautājumu. Pamatojoties uz pieejamajiem datiem, ieteikums ir nepalielināt ikdienas uzturā lietoto piena produktu daudzumu ar mērķi mazināt krūts vēža risku. Lēmumam lietot vai nelietot piena produktus ir jābūt balstītam uz jūsu uzturvērtību vajadzībām un personīgajām izvēlēm. Ja uzturā lieto piena produktus, vēlams izvēlēties produktus ar zemāku tauku saturu, jo tas ir veselīgākas diētas pamatprincips. Piena produkti ir vērtīgs olbaltumvielu un dažu vitamīnu un minerālvielu avots. Tā piemēram, ja nolem nelietot piena produktus, ir jāpārliecinās, ka uzturā iekļauj papildus kalcija avotus, piemēram, zivis (sardīnes), lapainus zaļos dārzeņus (brokoļus, kabačus, pak-čoi salātus) un sezama sēklas.
GAĻA
Pētījumi, kuros ir meklēta saikne starp gaļas un mājputnu lietošanu uzturā un krūts vēža risku ir neviennozīmīgi, tālab ir nepieciešami papildu pētījumi, lai apgalvotu, vai šāda saistība pastāv vai nepastāv.
AUGĻI UN DĀRZEŅI
Ir daži pētījumi, kas pierāda saistību starp liela daudzuma dārzeņu un augļu lietošanu uzturā un kuņģa zarnu trakta vēža (t.sk. mutes, barības vada) riska mazināšanu, bet nav pierādījumu par šādu efektu saistībā ar krūts vēzi.
Tomēr, viennozīmīgi šo produktu lietošana uzturā ir nozīmīga veselīga un sabalansēta uztura komponente. Augļos un dārzeņos ir daudz šķiedrvielu, vitamīnu un minerālvielu. Nav skaidri zināms, precīzi kurai sastāvdaļai ir potenciāls mazināt dažu vēžu risku, tālab, iespējams, lietojot uztura bagātinātājus, kas satur vitamīnus un minerālvielas, varētu nebūt efekts, kas vērojams no augļu un dārzeņu lietošanas uzturā. Ir jācenšas ikdienā bagātīgi lietot dažādus dārzeņus un augļus, lai nodrošinātu organismu ar nepieciešamajām uzturvielām.
OGĻHIDRĀTI
Cukurs un cietes ir dažādi ogļhidrātu veidi. Pētījumos analizēts vai krūts vēža risku ietekmē ar ogļhidrātiem, cukuru bagātas diētas, kā arī GI jeb glikēmiskais indekss (cukura līmenis asinīs pēc ēšanas).
Dažos pētījumos atklāts, ka ar ogļhidrātiem pārsātināts uzturs un izmaiņas GI var veicināt krūts vēža attīstību, tomēr ir pētījumi, kuros šāda saikne nav atklāta.
Tomēr jāatceras, ka uzturā lietojot daudz cukuru un ogļhidrātus saturošus produktus, klāt nāk liekais svars un veidojas aptaukošanās, kas ir krūts vēža attīstības riska faktors sievietēm pēc menopauzes vecumā.
PILNGRAUDU PRODUKTI UN ŠĶIEDRVIELAS
Pilngraudu produkti sastāv no nerafinētiem graudaugiem un satur daudz šķiedrvielas. Tā piemēram, kvieši, auzas, rīsi, rudzi, kukurūza, prosa. Ir pētījumi, kuros parādās neliela ietekme uz krūts vēža riska mazināšanos, uzturā regulāri lietojos pilngraudu produktus, tomēr ir pētījumi, kuros šī saistība netiek atklāta.
Tomēr pilngraudu produkti un šķiedrvielas ir veselīga un sabalansēta uztura sastāvdaļa, ko jāiekļauj ikdienas ēdienu izvēlēs, neatkarīgi no pētījumos iegūtajiem datiem par to saistību ar krūts vēža riska mazināšanu.
SOJA UN FITOESTROGĒNI
Fitoestrogēni ir dabīgas ķīmiskas vielas, kas ir atklātas augu valsts produktos, tiem ir līdzīga struktūra kā sievišķajam hormonam estrogēnam. Ir dažādu veidu augu valsts izcelsmes fitoestrogēni, piemēram, sojas pupiņu produktos, arī pilngraudos, augļos un dārzeņos. Tā kā fitoestrogēni var iedarboties līdzīgi kā estrogēni, izrādās, ka lielas fitoestrogēnu devas var bloķēt organismā esošā estrogēna darbību.
Pētījumos ir analizēta saistība starp fitoestrogēniem un krūts vēža risku, tomēr vēl nav viennozīmīgas atbildes – ir pētījumi, kas apliecina, ka regulāri uzturā lietojot fitoestrogēnus saturošus produktus krūts vēža risks samazinās, tomēr ir pētījumi, kuros šāda saikne netiek atrasta.
Ir iespējams, ka fitoestrogēni ietekmē dažu krūts vēža terapiju iedarbību, tālab tiek veikti pētījumi, lai precīzi noteiktu, kāda ir ietekme, paralēli uzturā lietojot fitoestrogēnus un krūts vēža terapiju.
Kamēr nav precīzi zināms, kā fitoestrogēni ietekmē krūts vēža attīstības risku, sievietēm ir ļoti prātīgi jāizvērtē to pastiprināta lietošana uztura bagātinātāju veidā.
FOLĀTS JEB FOLIJSKĀBE
Folāts ir B vitamīna veids. Folijskābe ir šī vitamīna sintētiskā forma. Ir vairāki pētījumi, lai atklātu, vai zems folātu līmenis var veicināt krūts vēža risku, tomēr pētījumu rezultāti nav viennozīmīgi.
Kaut ir pētījumi, kuros ieteikts lietot lielas folijskābes devas, lai mazinātu krūts vēža risku, citos pētījumos nav novērota nozīmīga folijskābes ietekme uz krūts vēža riska attīstību.
Šobrīd nav pietiekami daudz zinātnisko pierādījumu, kas apliecinātu, ka lietojot lielas devas folātu uzturā vai uzņemot folijskābi kā uztura bagātinātāju, būtu jelkāds efekts, lai mazinātu slimības risku.
Folāts ir nozīmīga sabalansēta uztura sastāvdaļa un to var uzņemt no lapu dārzeņiem, augļiem un ogām, pupam, pilngraudu produktiem un aknām. Sievietei grūtniecības laikā, kā arī pirms grūtniecības periodā ir vēlams pastiprināti uzturā lietot folātu saturošus produktus, jo tas var mazināt bērna muguras smadzeņu attīstības traucējumus
Apkārtējā vide
Jonizējošā starojuma ietekme
Pamatoti ietekmē krūts vēža risku
Cilvēkiem, kuri dzīves laikā ir saskārušies ar jonizējošo starojuma augstām devām, piemēram, atombumbas sprādziens vai radioaktīvā noplūde, ir būtiski lielāks jebkura vēža iegūšanas risks, to skaitā arī krūts vēža.
Jonizējošā radiācija ļoti mazās devās tiek izmantota medicīnā – rentgens, mamogrāfija. Tā piemēram, veicot rengentu slimnīcā, cilvēks saņem tādu pašu devu radiācijas, kā aizlidojot turp un atpakaļ līdz Austrālijai.
Veselības riski, kas tiek saistīti ar mazas devas starojumu ir maznozīmīgi, salīdzinājumā ar ieguvumiem, ko var sniegt laikus veikts izmeklējums ar mamogrāfu vai rentgena aparātu.
Tomēr ir gadījumi, kad starojums var ietekmēt krūts vēža risku un konkrēti – ja veikta staru terapija krūšu apvidū Hodžkinsa limfomas gadījumā. Sievietēm ar Hodžkinsa limfomu, kuras saņēmušas staru terapiju pirms 30 gadu vecuma, īpaši pusaudžu gados, ir paaugstināts risks, ka dzīves laikā var veidoties krūts vēzis. Speciālisti ir veikuši aprēķinus, ka sievietēm, kurām ir veikta staru terapija krūšu apvidū risks ir līdzīgs kā sievietēm ar pārmantotu krūts vēža risku. Kopš 2000.gada staru terapijas standarts šīs slimības gadījumā ir mainīts, tādejādi ir mazināts risks krūts vēža attīstībai vēlāk dzīves laikā, salīdzinot ar terapiju, kas tika saņemta pirms tam. Tomēr, viennozīmīgi ir nepieciešami papildu pētījumi, lai izvērtētu šīs terapijas ilgtermiņa blakusefektus.
Maiņu darbs – gaisma naktī
Iespējami ietekmē krūts vēža risku
Dažos pētījumos analizēts, vai un kā nakts maiņas darbs sievietēm ietekmē risku saslimt ar krūts vēzi. Secināts, ka krūts vēža risks palielinās, tomēr ir nepieciešami papildu pētījumi, lai noteiktu, kālab darbs nakts maiņās ietekmē krūts vēža attīstību.
Daži eksperti uzskata, ka nakts maiņas darbs palielina vēža risku, jo sievietes nakts laikā atrodas gaismā. Tomēr nav skaidri zināms, kālab gaisma naktī varētu veicināt krūts vēža attīstību. Mākslīgā gaisma mazina dabiskā hormona melatonīna izdali, kas parasti organismā veidojas naktī, jeb brīdī, kad atrodamies tumsā. Pētījumos izteikts pieņēmums, ka augts melatonīna līmenis mazina krūts vēža augšanu.
Nakts maiņas darbs veicina dažādus neveselīgus ieradumus, piemēram, ēšanu naktī, kas rada lieko svaru un aptaukošanos, neveselīgu uzturu, kā arī mazāk tiek veiktas regulāras fiziskās aktivitātes. Šie faktori var veicināt dažādas veselības problēmas, arī dažādu veidu vēžu risku. Zinātniekiem ir grūti atšķetināt nakts maiņas faktoru no citiem dzīves veida faktoriem, lai saprastu, kas tieši veicina krūts vēža risku.
Stress
Apšaubāmi ietekmē krūts vēža risku
Ir pētījumi, kas aplūko saistību starp emocionālo stresu un krūts vēzi. Nav pieradījumu, ka stress tiešā vai netiešā veidā palielina krūts vēža risku. Stress ir ļoti subjektīvs katra cilvēka stāvoklis, ko ir grūti izmērīt – var būtiski atšķirties tas, kā dažādi cilvēki nosaka / vērtē savu stresa līmeni.
Tas ir fakts, ka stress var veicināt neveselīgus dzīves paradumus, kas veicina vēža attīstības risku, kā piemēram, pārēšanās, lielais svars, alkohola lietošana. Tieši šie aspekti apgrūtina krūts vēža un stresa saistības izpēti, jo stresa gadījumā ievijas daudzi neveselīgi dzīves veida faktori.
Krūšu traumas, sasitumi
Apšaubāmi ietekmē krūts vēža risku
Šobrīd trūkst pamatotu pierādījumu, ka krūts sasitums vai trauma veicina krūts vēzi. Nereti pēc traumām sievietes uzmanīgāk izturas pret savām krūtīm, vairāk tās pārbauda, tādejādi uztausta kādas pārmaiņas (bumbulīti, sacietējumu), ko iepriekš, iespējams nepamanītu.
Sadzīves un vides ķīmijas
Apšaubāmi ietekmē krūts vēža risku
Pastāv bažas, ka ķīmiskās vielas, kas atrodas vidē, var veicināt krūts vēža attīstību. Dažām ķimikālijām, piemēram, pesticīdiem, ir līdzīga struktūra kā estrogēnam. Tas arī radījis pieņēmumus, ka šīs ķīmiskās vielas varētu būt saistītas ar krūts vēža riska paaugstināšanos.
Ir daudzi pētījumi, kas analizējuši saikni starp ķīmiskām vielām un krūts vēzi, tomēr uz šo brīdi nav pietiekamu pierādījumu, ka atļautās devās ķīmiskās vielas palielinātu krūts vēža risku.
Vairumā gadījumu krūts vēža attīstība notiek vairāku gadu garumā, tālab ir sarežģīti noteikt, ar kādām ķīmiskām vielām un daudzumiem konkrētā sievietei ir saskārusies šo gadu garumā. Ir gandrīz neiespējami precīzi noteikt atsevišķu ķīmisku vielu ietekmi uz veselību un krūts vēža risku, ja savas dzīves laikā esam saskarsmē ar tūkstošiem ķīmisko vielu.
Krūts vēzi var izprovocēt dažādi faktori un šobrīd nav precīzi zināms, tieši kā dzīves veids, vide, gēni savstarpēji mijoties veicina krūts vēža veidošanos. Visi šie faktori ir savstarpēji saistīti un papildina viens otru.
Krūts vēža riska mazināšana
Mazināt krūts vēža risku iespējams, rūpējoties par savu veselību kopumā:
- Ēdot sabalansētu pārtiku ar lielu augļu un dārzeņu īpatsvaru;
- Uzturot veselīgu ķermeņa svaru;
- Veicot regulāras fiziskās aktivitātes;
- Nelietojot alkoholu.
________________________________________________
Materiāla tapšanā izmantota informācija no:
Breast Cancer Care, www.breastcancercare.org.uk:
“Your breasts, your health throughout your life”
“Breast awareness. What it means for you and your body”,
“Family history, genes and breast cancer”,
“Treating breast cancer”.
“Breast cancer risk factors. The facts”, Breakthrough Breast Cancer, www.breakthrough.org.