Dienasgrāmata par manu krūts vēža ārstēšanu. Viktorijas stāsts
Viss ir sācies 2022. gada aprīlī
21.aprīlī – ikgadējā plānveida vizīte mana ginekoloģe pēc krūšu apskates izrakstīja man
nosūtījumu uz krūšu ultrasonogrāfiju un stingri ieteica šo izmeklējumu neatlikt. Lai
neaizmirstu pierakstīties, kā pagājušgad. Uzreiz devos uz VC4 medicīnas centru un
pieteicos ultrasonogrāfijai – par laimi, bija pieraksts uz nākamo dienu.
22.aprīlī – notika ultrasonogrāfija un mamogrāfija, ir aizdomas par krūts vezi. Biju nosūtīta
pie onkologa- bez kavējuma pa “zaļo koridoru”.
- 2. maijā – vizīte pie onkologa, atkārtotā USG ar biopsiju.
- 5.maijā – magnetorezonase ar kontrastvielu.
- 9. maijā – apstiprinājās krūts vezis pēc biopsijas atbildes.
- 16. maijā – atkārtotā vizīte pie onkologa, esmu nosūtita uz vēdera (CT) un plaušu
pārbaudēm, kā arī uz skeleta izmeklējumu-vai tur ir kādas metastāzes (uz scintigrāfiju). Metastāzes netika atrastas. ( Urā!) - 30. maijā – konsīlijs uzstāda diagnozi : 2.-rā A stadija, hormonatkarīgā karcinoma.
2022.gada 13. jūnijs.
Šodien biju Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas pētījumu centrā (LSPA). Man piedāvāja piedalīties starptautiskā pētījumā par fizisko aktivitāšu ietekmi uz organismu krūts vēža ārstēšanas laikā (izejot ķīmijterapiju). Turklāt tiek pētīts gan ķermeņa fiziskais stāvoklis (muskuļu masas uzturēšana, vispārējās pašsajūtas uzlabošana un reakcija uz ķīmijterapiju), gan asins šūnu ietekme uz vēža šūnām fiziskas slodzes laikā.
Es, protams, piekritu dot savu ieguldījumu zinātnē :)!
Šodien pētnieki fiksēja manu fizisko stāvokli pirms ārstēšanas. Staigāšana ar paātrinājumu, pietupieni pie krēsla un, protams, asins paraugu ņemšana pirms un pēc treniņa. Kopumā bija interesanti. Puiši, kas veica pētījumu, pret mani izturējās lieliski: viņi mani atbalstīja, uzslavēja, pozitīvi noskaņoja. Esmu viņiem ļoti pateicīga.
2022.gada 16.jūnijs
Nu, aiziet… Pirmā ķīmijterapija!
2022. gada 17. jūnijā
Pašsajūta laba pēc procedūras.
Pastaigājos, atpūšos, mazliet ēdu. Principā, izņemot nelielu vājumu, viss ir OK. Nu,
ja uznāk slikta dūša — dzeru tabletes pret to 😉
Māsiņa slimnīcā teica, ka rīt var sākties sāpēs, itkā lauž kaulus. Tad jau redzēsim…
2022. gada 20. jūnijs
Cik dīvaini nebūtu, pirmā ķīmija pārvarēta itin viegli…
Vakar jau pati sēdos pie srtūres un aizbraucu līdz vasarnīcai.
Šodien ar jaunāko dēlu kopā izbraucām ar divriteņiem. Apetīte pakāpeniski sākārtojās.
Gatavojamies svinēt Līgo svētkus.🌿
2022.gada 22. jūnijā
Šodien bija brīnišķiga diena!
Aizbraucu uz Sporta akadēmiju pēc ekipējuma savām sportiskajām aktivitātēm – speciālas
jostas, kas nolasīs sirdspukstus un nosūtīs datus uz mobilo aplikāciju.Pie Akadēmijas spietoja daudz priecīgu, jaunu cilvēku ar ziediem – bija izlaiduma diena! Un absolventi dzeltenās apkaklītēs un cepurītēs, kā jau gaidīts, meta tās gaisā, fotografējās kopā ar vecākiem, skolotājiem un viens ar otru. Arī es nedaudz pieskāros viņu priekam un pozitīvi uzlādējos!
Vēlāk vēl satikos ar savām draudzenēm, ar kurām sirsnīgi palāpājam, pabijām kopā. Viņi man izteica daudz pozitīvu un atbalstošu vārdu, uzdāvināja dāvanas tāpat, bez jabkāda iemesla… 🎁
Mēs izstaigājām visu Ziemeļblāzmas burvīgu parku ar skaistajām peonijām, īrisiem, citiem
ziediem, kas šeit ļoti skaisti izvietoti un priecē daudzus apmeklētājus. 🌺
2022. gada 27.jūnijs
Par Līgo svētkiem❤️ : 23. jūnijā aizbraucām uz Mežaparku – paskatīties, sajust līgošanas
garu Zaļajā estrādē.
24. un 25. jūnijā vasarnīcā: saplūcu divus pļavu ziedu pušķus, atbrauca draudzene ar ģimeni, bijām pie jūras, cepām šašliku, spēlējām monopolu.
No blaknēm pēc ķīmijas — brīnos!- pavisam pazuda vēlme našķoties ar saldumiem. Pat
saldējums nekārojās. 😯
Sausa mute, īpaši naktīs un no rītiem, un aizcietējums (atvainojos par detaļām, bet jāliecina), ar kuru cenšos tikt galā ar medikamentiem.
«Bet vispār jau, dārgā markīze, viss kārtībā, viss kārtībā … ☀»️
2022. gada 3. jūlijā
Sāk izkrist mati …
Skumīgi…. 😢
2022. gada 7. jūlijā
The second one… – klāt ir otrā ķīmija.
2022. gada 10. – 11. jūlijā
Otrā ķīmija jau ir jūtīgāka. Pēc tās vājums bija spēcīgāks. Daudz gulēju. Par šķidruma
lietošanu: kaut kā ūdeni tīrā veidā nevarēju dabūt iekšā organismā.
Iespējams, stāvokļa paslktināšanos ir saistīta ar to, ka asins analīze uzrādīja zemu limfocītu līmeni.
Arī laikapstākļi mainās – no saules uz lietu…
Paldies vīram ❤️ , kurš mani gan pabaroja, gan izveda pastaigāties. Pēc pastaigas viennozīmīgi paliek labāk.
Nākošajā rīta aizgājām uz mežu Rīnūžos, kur es salasīju un pieēdos meža
zemens 🍓🍓🍓 !
Launagā gardu muti notiesāju vīramātes ceptās kotletītes. Saulesrietu aizbraucām sagaidīt Vecāķos, pasēdējām kafeinīcā pie jūras. ❤️ Diena beidzās ar svaigi spiesto apelsīnu sulu un garnelēm.
2022. gada 18. jūlijā
Sen neko nerakstīju. Man taču viss ir labi 🙂
Pēc otrās ķīmijas «atgāju» drusku ilgāk, nekā pēc pirmās. Tik un tā, nemaz nav tik baisi, kāvarēja gaidīt.
Par izmaiņām organismā:
- Pēc otrās ķīmijterapijas ilgstoši bija slikta dūša, apetītes zudums. Lai gan tieši pēc ēšanas sāka kļūt vieglāk un vemšana pārgāja. Tagad jau sāku ēst visu, cenšos dzert daudz ūdens, jo par to bieži atgādina slāpes. Ja pēc pirmās ķīmijterapijas mēģināju neēst treknu un ceptu pārtiku, tad tagad to nenoniecinu 🙂 Taču ja organisms vēlas — ir jāēd, es tā domāju. Saldumus negribu joprojām, un tas, manuprāt, ir pluss. Bet es ēdu dažādas ogas un augļus .🍓🍒
- Smaganas ir kļuvušas jutīgākas, jā. Un dažas ir nedaudz rupjas. Bet pagaidām tas nerod lielas bažas. Es tīru zobus ar birsti, diegoju, izmantoju irigatoru. Nopirku arī līdzekli mutes dobuma ārstēšanai pret stomatītu, ko grupas meitenes ieteica, jau biju lietojusi vairākas reizes. Jūtos OK.
- Pamanīju brīžus, kad prātu itkā «bremzē» 🙂 Nezinu, vai tas saistīts ar ķīmiju. Tikai telpās, kur daudz tautas (tirdzniecības centros) mana spēja koncentrēties kaut kur aizpeld, es pat jūtu, ka acis itkā šķiele katra uz savu pusi, tikai ne no ārpuses, bet tā kā iekšpusē skatītos… nevaru paskaidrot 🙂 Tāda dīvainā sajūta ilgst tikai dažas sekundes un ātri pāriet.
- Vēl — pirms otrās ķimijas procedūras noskuvu visus matus. Lai nekrīt negaidītās vietās. Nekādīgi nevaru pierast redzēt sevi tādu – plikpaurīti spogulī! Dozēti piespiežu sevi palūkoties tajā. Paliek sevis tik žēl! 🙂. Pat gultā eju ar apsēju no lakata. Bet citādi – ieilgušā atvaļinājuma sajūta! Izbaudu 🏖
2022. gada 18. jūlijā
Kopā ar meitenēm no Vēža slimnieku savstarpējās palīdzības biedrības
“ПроЖить/PārDzīvot” apmeklēju meistarklasi — izgatavojām ziedu bareljefus no ģipša.
Strādājām ar māliem un ziediem: uzpildām iegūto sagatavi ar ģipsi un pēc 40 minūšu
gaidīšanas ar pozitīvām emociām atvērām katru ģipsī izveidotu kompozīciju. Neaprakstāmas sajūtas!
2022. gada 20. jūlijā
Šodien beidzot izvilku skrituļslidas no bagažnieka un nedaudz pabraukāju. SPORTS — TĀ IR DZĪVE! 💪😏
2022. gada 21. jūlijā
Ja jau pieminēju sportu, tad pastāstīšu, kā man iet treniņos saistībā ar pētījumu Sporta
pedagoģijas akadēmijā (LSPA), par ko rakstīju iepriekš.
Treniņos galvenais ekipējums ir josta ar POLAR sensoru, kas tiek nēsāta zem krūtīm, tā
pieraksta sirdsdarbības rādījumus 💓. Visi rādījumi, izmantojo Bluetooth, tiek pārsūtīti uz
tāda paša nosaukuma mobilo aplikāciju, kur tiek saglabāta manu kustību vēsture un sirds
ritma dati. Pēc katra treniņa es caur WhatsApp nosūtu manam kuratoram Mārtiņam
ekrānšāviņus ( skrinšotus) no aplikācijas.
Treniņus – pastaigas veicu patstāvīgi, vai izbraucot mežā, vai savā rajonā. Ideālā gadījumā 3 reizes nedēļā. Un reizi mēnesī pēc vienošanās jāiet uz akadēmiju uz kontroli, jāsoļo pa
trenažiera celiņu (līdz šim esmu bijusi tikai vienu reizi).
Treniņa būtība ir – kardio slodzes cikls, kas aprēķināts manam svaram, augumam un
vecumam, kad ātra gaitā mainās ar soļošanu mierīgākā tempā. Viss treniņš ilgst nedaudz
mazāk par 40 minūtēm un ir sadalīts 4 posmos: ātrā gaitā -4 minūtes un mierīgā sološana – 3 minūtes = tā jātkārto četras reizes ( 4+3) x 4 reizes. Lai paātrinātā sirdsdarbība nomaina mierīgo četras reizes. Pirms sākt treniņu – iesildīšanās periodos (6 minūtes) un treniņa beigu periodos (6 minūtes).
2022. gada 24. jūlijā
Šorīt es devos uz baznīcu. Viena pati. Vienkārši pastāvēt dievkalpojumā (pareizticīgajā
baznīcā parasti stāv cilvēki). Lūgties neprotu, lūgšanas nezinu. Tikai “Mūsu Tēvs..”, un to pašu ar priekšā teikšanu. Uz baznīcu eju reti, bet pēdējās dienās arvien biežāk prātā nāca doma par svētdienas dievkalpojumu.
Ticībai es kļuvu tuvāka (tik pa pussolīti) pēc svētceļojuma uz Pjuhticas klosteri Igaunijā šī
gada maijā, vēl pirms ārstēšanas. Par šo ceļojumu būtu jāuzraksta atsevišķi…
Par šodienas dievkalpojumu. Pašās beigās priesteris sprediķī stāstīja par draugiem, kuri
aizlūdza par savu slimo, nestaigājošo draugu. Kungs uzklausīja draugu lūgšanas un dziedināja vīrieti. Tur es uzreiz nodomāju, ka stāsts saskan ar manu situāciju. Galu galā – mani dārgie draugi, es katru dienu jūtu jūsu atbalstu un lūgšanas! Pateicoties tieši tiem, man ir spēks un enerģija priecāties par katru dienu 💓
2022. gada 29. jūlijā
Trešo ķimijterapijas procedūru man pārcēla no 28.07 uz pirmdienu 01.08. Tāpēc, ka asins
analīzes uzrādīja zemu leikocītu līmeni ( zem 3)…
Tāpēc eju pastaigās, ēdu, atpūšos — cīnos par leikocītu līmeņa paaugstināšanu. ☀️🌿
2022· gada 31.jūlijā.
Vakar jūtos švaki. Sāpēja galva , kā es saku: pašsajūtu — nesajūtu…
Tagad jau viss laikam kārtībā. Atbraucu uz vasarnīcu, beidzot noskrēju savu treniņa distanci. Citādi veselu nedēļu netiku tai klāt, un arī spec-josta negribēja padot signālus uz telefonu. 😕
Ļoti ceru, ka rīt mana asins analīze ļaus man turpināt ārstēties, un vēl par vienu soli
tuvināties atveseļošanai. 🌿☀
Nekas, tikai uzpriekšu un tikai pēc uzvaras!️
2022. gada 1. augustā
Tad nu trešā ķimija tiek ievadīta …
2022. gada 2. augustā
Pirmajā augustā mums abiem ar vīru bija procedūras dažādās slimnīcās, tagad, 2.08, mēs abi esam mājās. Un par mums rūpējaš vecākais dēls! ❤️ Vakar griķus mums pagatavoja. Ar mani pastaigājā gan no rīta, gan vakarā. Iet uz veikalu. Īsāk – dara visu, lai tikai viņu nenosūtītu uz vasarnīcu. 😂 Patiesībā viņš ir liels malacis! 👍
Šodien jūtos diezgan labi. Es daudz gulēju, paspēju arī kaut ko mājas padarīt,
sagaidīju vīru no slimnīcas, pagatavoju pusdieņas. Ēdu labi. Tabletes pret sliktu
dūšu nemaz nelietoju. Pārsteidzoši, bet otrā diena pēc ķīmijterapijas, manuprāt, bija
lieliska.
2022. gada 14. augustā
Draugi atbrauca, pavadām kopā laiku, nosvinējām krustmeitas un viņas brāļa
dzimšanas dienas 🎉 Šodien ar draudzeni bijām pie jūras. 🌅
No sajūtām ārstēšanā. Šoreiz metāliskā garša mutē saglabājās ilgāk nekā
parasti. Vairāk nekā nedēļu pēc ķīmijterapijas bija nepatīkami dzert tīru ūdeni.
Bet par laimi ledusskapī atradu burciņu ar cidoniju sulu, ko pievienoju ūdenim,
un uzvārīju upeņu dzērienu, kas arī labi der, kā dzēriens. Jauki, ka ir vasara
☀️
Dzeru vitamīnus ar ķīmijterapeita un ģimenes ārsta atļauju. Vitamīniem līdzi
nāk kapsula ar bifidobaktērijām, kas, iespējams, labi noder zarnu mikrofloras
atjaunošanai. Tagad nav problēmu ar aizcietējumiem, bet parādījās problēma
ar gāzu veidošanos.
Kopumā viss ir kārtībā. Staigājam, priecājamies par dzīvi, vēroj;am vēl
nebijušu pilnmēnesi 🌕 un augusta zvaigžņu lietu ☄️🌠✨
2022. gada 15. augustā
Vakar bija brīnišķīga brīvdiena, ko pavadīju burvīgu cilvēku sabiedrībā no Vēža slimnieku
savstarpējās palīdzības biedrības “ПроЖить/ParDzīvot” ❤️ Liels paldies manam tētim, viņa draugam Andrejam un brālim par iespēju izbaudīt jūras braucienu ar katamarānu ⛵ un izmēģināt spēkus uz SUP -dēļa 🏄
2022. gada 18. auugustā
Savu 44. dzimšanas dienu es pavadīju viennozīmīgi pozitīvi 🌹❤ Tik daudz labu vārdu un
pozitīvu vēlējumu! 🎉 Visiem -Paldies!❤️
No sākuma ar draudzeni un krustmeitām apmeklējām Makslas muzeju. Bet vakarā ar ģimeni aizgājām uz restorānu.
2022. gada 19.ausgustā
Šodien es saņēmu burvīgu dāvanu no jaunākā dēla! Viņš, zinot, ka es vairs pavisam neēdu
saldumus, pats salasija ogas dārzā, pielika augļus ( banānu un aprikozes) , tos sasaldēja, un šo saldējumu pasniedza ar šokolādes glazūru. 🍦 Tik garšīgi sanāca! ❤️
2022. gada 23. augustā
Vakar bija ceturtā ķīmija. Puse medikamntozas terapijas etapa izieta.
Nākošajā procedūrā man nomainīs medikamentu: tautā to sauc par «balto» kīmiju. Tādas
man priekšā — vēl četras. Ceru, ka līdz Ziemassvētkiem es ar tām tikšu galā. 💪
Šobrīd jūtos apmierinoši. Ir apetīte, atpūšos, guļu, pastaigājos no rīta un vakaros.
2022. gada 26. augustā
Bezspēks pēc ķīmijas ievilcies uz četrām dienām. Tikai tagad sāku atgīties. Es to skaidroju ar to, ka ķimijas negatīvais efekts «uzkrājas».
Neskatoties uz to, šodien no rīta es piespiedu sevi noskriet treniņu stadionā. Bija pagrūti
kontrolēt pulsu, kas ir saprotami pēc procedūras.
Ak, bet vakarā kopā ar brāli paņēmām divriteņus un aizlaidām uz vasarnīcu. Pie jūras
papriecājamies par saules rietu. Bija pasakaini!
2022. gada 9. septembrī
No trešdienas līdz ceturtdienai izslimoju – pati nezinu kādu slimību! Pa dienu izjutu vājumu, vakarā izmērīju temperatūru – 37,9 😨 Visu vakaru drebuļi un galva bija smaga. Centos daudz dzert, turēju rokas zem karsta ūdens (alternatīva kāju karsēšanai), iedzēru paracetamolu, sasildījos un gāju gulēt. No rīta vēl bija nespēks, nedaudz sāpēja galva, bet temperatūra pazeminājās. Pusdienlaikā jau bija krietni labāk, un vakarā kļuva pavisam labi, ja neskaita to, ka temperatūra nokritās līdz 35,6. Šodien it kā nekas nebūtu noticis. Dīvaini… varbūt trešdien es saaukstējos Jūrmalā (pastaigājos vējā), vai varbūt Covidu noķēru (ļoti līdzīgi simptomi man bija 2021. gadā, kad pirmo reizi saslimu).
Tamdēļ šodien sēdēju mājās, atteicos apmeklēt baletu 😔, bet beidzot izkrāsoju bildi, ko sen pasūtīju internetā.
2022. gada 13. septembrī
Vakar biju LSPA uz kontroltreniņu. Man veica fiziskā stāvokļa pārbaudes, tās pašas
pārbaudes, kā pirms ķīmijterapijas uzsākšanas.
- 6 minūtes ātra pastaiga pa zāli starp konusiem,
- pietupieni pie krēsla uz noteiktu laiku,
- pastaiga pa skrejceļiņu ar masku skābekļa mērīšanai.
Mani ļoti savēja. Testa rezultāti uzrādīja labu fizisko formu, daži rādītāji pat pārsniedza
sākotnējās pārbaudes pirms ķīmijterapijas līmeni. 💪
Vispār jutos kā krietns sportists 😆
Sākoties mācību gadam, sapratu, ka pastaigām paliek mazāk laika. Tāpēc cenšos
vismaz no rītiem, kad pavadu bērnus uz skolu, bet vīru – uz darbu, kaut minimāli
pavingrot. Godīgi sakot, tas izdodas reti. 😬
Pēc LSPA testiem devos uz Alfu un Lido palutināju sevi ar pankūkām! Patika tur
valdošā atmosfēra 😍
2022. gada 15. septembrī
Gaidu rindā uz savu 5. ķīmiju. Mani nedaudz «krata»… 😳
Pēc 5. ķīmijterapijas es jūtos labi. Vienīgi līdz vakaram vaigi un deguns kļuva sarkani. Es
nezinu, vai tas ir tik pat raksturīgs “baltajai” ķīmijai kā “sarkanajai”. Bet tas pēc izjūtām vēl
nav kaitinoši 🙂.
Ārsts un medmāsa vakar teica, ka organisma reakcija uz ķīmijterapiju vaētu būt sagaidāma
pēc 3-4 dienām. Var sāpēt muskuļi un kauli, tāpat kā gripas laikā. Redzēsim, kas mani
turpmāk sagaida.
Vakar mani no ķīmijas veda tētis, kurš no vasarnīcas atveda man burciņu ar aktinīdiju ogām 😋. Pa to laiku, kamēr gaidīju tēti pie Gaiļezera slimnīcas, pamanīju, ka baseinā ar strūklakā dzīvo zivtiņas 🐟🐟🐟
2022. gada 17. septembrī
Šodien pastaigājāmies ar vīru Mežaparkā. Laikapstākļi un noskaņojums gan bija mazliet
raudulīgi 💧 Pēkšņi izdzirdējām kordziedāšanu 🎶 ! Tas visu izmainīja – uz Lielāsestrādes notika kāda pasākuma ģenerālmēģinājums ar koru un deju kolektīvu piedalīšanos. Pieskārāmies skaistajām 🌹 Un tad ielūkojāmies mājā uz tauriņiem, kas uzmundrināja vēl vairāk.
Mājās vēl paspēju uzzīmēt nelielu akvareli.
Vakarā sajūtu, ka nedaudz sāp mugura ribu līmenī. Un mutē ir neparasts sausums un sajūta, kā tā būtu piebāzts ar kaut ko. Bet viss ir izturams 👌
2022. gada 2. oktobrī
Pagājušajā nedēļas nogalē es otro reizi devos svētceļojumā uz Pjuhticas klosteri Igaunijā.
Tikai šoreiz es vairs nebiju viena, bet draugu lokā. Cik patīkami redzēt tos cilvēkus, ar kuriem kopā aizbraucu pirmo reizi, kā arī satikt jaunus cilvēkus, un kopā ar viņiem dalīties priekā būt tik svētītā žēlsirdābām piepildītajā vietā ❤️
Iegremdēšanās avotā, piedalīšanās dievkalpojumā, grēksūdze un komūnija 🙏 – viss bija kā pirmajā reizē, bet tik skaisti savā veidā. Īpaši atceros lielo zvanu svinīgu zvanīšanu pēc
svētdienas dievkalpojuma! Man tas bija kaut kas neparasti skaists 🔔
2022. gada 3. oktobrī
Šodien atsāku strādāt. Pēc četru mēnešu ilga “atvaļinājuma” beidzot atgriezos pie datu
bāzēm, selektiem, labojumu pieprasījumiem un testēšanas 😄 Bija liels prieks ieraudzīt kolēģus, kaut arī attālināti on-line.
Darbs ir viens no āķīšiem, kas palīdz man negrimst domās par slimību. Un tas ir svarīgi!
2022. gada 6. oktobrī
Šodien man bija sestā ķīmija. Onkoloģijas slimnīcā vēl nekurina, tāpēc saģerbos siltāk.
Tā nu, tagad es atkal horizontālā stāvoklī – guļu, pamostos, atpūšos…
Mani vīrieši mani baro ❤️
2022. gada 8. oktobrī
Manos plānos bija pēc ķīmijas — gulēt un ciest.
Tikai plāni kaut-kā ņēma un izmainījās uz — pastaigāties pa mežu 🍄 un aizbraukt a
divriteni uz jūru 🚴.
2022. gada 10. oktobrī
Apkopošu ķīmijterapijas ārstēšanas starprezultātus.
Tā sauktajā “sarkanajā” ķīmijā man notika divās daļās:
doksorubicīns (80 mg) un ciklofosfamīds (0,8 g). Pavisam bija četri sarkanās ķīmijas kursi: 16.06., 07.07., 01.08., un 22.08.
Viņas blakusparādības bija šādas:
- matu izkrišana,
- garšas izmaiņas (tomēr tas izpaudās tikai saldumu noraidīšanā),
- aizcietējums (tikai sākumā, pēc tam veiksmīgi tiku ar to galā),
- gāzu veidošanās kuņģa-zarnu traktā (diemžēl tas ir patiešām satraucoši)
- leikocītu līmeņa pazemināšanās un ar to saistītais nespēks (šo blakusparādību vairāk uztvēru kā iespēju atpūsties, izgulēties un neko nedarīt 🙂, jo īpaši tāpēc, ka noskaņojums, kā gaidīts, nemainījās – viss bija pozitīvi),
- menopauze (iestājās pēc 3 ķīmijterapijas).
Tagad es eju cauri “baltajai” ķīmijai, kas ietver vienu medikamentu – Docetakxelu (130 mg). Aiz muguras jau divas procedūras «baltās» ķīmijas: 15.09. un 06.10.
Un atšķirībā no «sarkanās» ķīmijas, kas, manuprāt, vairāk skar ķermeņa šķidrumus (limfa, asinis, gļotādas), «baltā» ķīmija ietekmē kaulus un muskuļu masu. 3. – 4. dienā pēc “baltās” tiek novērotas šādas blakusparādības:
- sāpīgi “griež” muskuļus un kaulus, līdzīgi gripas, vai saaukstēšanās laikā (tādā stāvoklī gribās čīkstēt un žēloties 😔),
- pirkstu nagi kļūst jutīgāki (vismaz tā šķiet),
- mutē nepārtraukti kaut kāda riebīga garša, it kā esmu papīru apēdusi, un tāpēc jāuzēd kaut-kas cits,
- spriežot pēc asins analīzēm, ķīmija negatīvi ietekme aknas (ALAT), tāpēc vajag ievērot diētu.
☀️☀️☀️☀️☀️☀️☀️☀️☀️☀️☀️
Un tagad pozitīvais! Galu galā, ja kaut kur iet mazumā, tad kaut kur ir javairojās!
👍 Pats galvenais – jau no otrās ķīmijterapijas ārsts man saka par pozitīvo dinamiku – audzējs amazinās!
👍 ārstēšanās laikā man bija garš atvaļinājums – veselus 4 mēnešus 🏖 Tas iekrita vasarā, kad es:
- apmeklēju vietas, kur jau sen gribēju redzēt – Rundāles pili un parku rožu ziedēšanas
- laikā, lavandu laukus Ikšķilē, klosteri Igaunijā – Pyhticā.
- uzgleznoju vairākas gleznas ar akrilu un guašu, dažas man pat patika
- sāku lasīt 4 grāmatas… un vēl nevienu neesmu pabeigusi 🙂
👍 Iepazinos ar jauniem brīnišķīgiem cilvēkiem no Onkopacientu savstarpējās palīdzības biedrības “PārDzīvot /ПроЖить”, ar kuriem kopā apmeklēju meistarklases, un no kuriem gūstu daudz pozitīvu emociju un atbalstu.
👍 Ar sportu nodarbojos gan Sporta akadēmijas (LSPA) studiju ietvaros, gan pati cenšos biežā kāpt uz skrituļslidām, braukt ar velosipēdu un vienkārši pastaigāties. No rīta pat veicu jogas vingrojumus (YouTube atradu vingrojumus, ko daru ar prieku).
👍 Iemācījos uzzīmēt līnijas uz acu plakstiņām 😄 lai kaut kā nosegtu skropstu neesamību.
👍 uz galvas uztaisīja mehendi (gleznošana uz ķermeņa ar hennu)
Es pieņemu sevi, mīlu sevi, izdabāju sev un ļaujos citiem sevi lutināt.
2022. gada 17. oktobrī
Sportoju Ziemeļblāzmas parkā 🏃🚶
Nedēļas nogali pavadīju radoši brīnišķīgā kompānijā ❤️ Dekupāžas meistarklase
piepildīja mani ar pozitīvām emocijām. Paldies Onkopacientu savstarpējās palīdzības
biedrībai “PārDzīvot /ПроЖить” par tik nepieciešamajiem un atbalstošajiem brīžiem,
kas ļauj atslēgties no ikdienas problēmām, pārslēgties uz pozitīvo un uzzināt kautko
jaunu un interesantu 🌹
2022. gada 27. oktobrī
Šodien bija priekšpēdējā ķīmijterapija. Jūtos nospiesti 😵💫, bet tas ir normāli pēc
premedikācijas preparātiem (tos ievada pirms galvenajām zālēm, lai nomierinātu un
sagatavotu organismu īstām zālēm). Gulēju, ēda. Mans vīrs pat teica, ka pēc ķīmijas esmu
aizdomīgi kustīga 😄
Atradu audiogrāmatu saraktu. Sāku klausīties vienu (atkal aizsāktā grāmata 🙂 ).
Ķīmijas procedūras laikā bija smieklīgi: šoreiz paņēmu līdzi austiņas un noklausījos vienu
podkāstu Spotify, tad aizmigu. Kad pamodos, skatos, ka paliku viena lielajā palātā 🙂
2022.gada 1. novembrī
Savu teātra sezonu atklāj Rīgas krievu Čehova teātrī ar izrādi «Vertinska ceļš». Neskatoties uz to, ka tā bija atceltās lugas “Leģenda par pianistu” vietā, šī izrāde man ļoti patika. Kamermūzikas garā, emocionāli, personīgi, ir par ko padomāt un ko pārrunāt ar draudzeni.
2022.gada 10.novembrī.
Kā “baltās” ķīmijas blakusparādība, man attīstījās ekstremitāšu neiropātija. Galvenokārt uz labās rokas un kājas. Pēc 6. ķīmijterapijas man sāpēja pēda, āda uz ārējās malas kļuva sarkana un ļoti jūtīga. Pēc nedēļas pārgāja. Tagad, pēc 7. ķīmijterapijas, labās rokas āda ir kļuvusi ļoti jūtīga. Smērēju krēmus, taisu vannas ar Nāves jūras sāļiem (atradu mammas plauktos). Ceru, ka pāries tikpat ātri, kā bija ar kāju. Roku vajadzētu vairāk saudzēt. Nagi arī cieš no ķīmijas – kļūst dzelteni 😕
2022.gada 14. novembrī.
Šodien biju pie onkologa. Domāju, ka parunāsim par turpmāko ārstēšanu pēc ķīmijterapijas , man nozīmēs izmeklējumus, kurus iziešu pēc pēdējās ķīmijterapijas un došos mājās. Negaidīti daktere uzreiz nosūtīja mani uz USG un mamogrāfiju un nozīmēja operācijas datumu 😨 Man pat nebija laika atjēgties un uzdot citus jautājumus 😄
Ultraskaņa parādīja, ka audzējs ir gandrīz pazudis. Būs nepieciešams izet vēl magnētisko rezonansi. Bet viss norāda, ka operācija būs ar krūts saglabāšanu – izgriezīs tikai tās sektoru. Pāragri minēt, bet zinu, ka ārsts visu izdarīs vislabākajā veidā.
Tagad galvenais ir neatslābt un pabeigt pēdējo ķīmijterapiju 💪
Foto no šodienas sporta pastaigas. Parasti pēc «baltās» ķīmijas sportot ir grūtāk – sāp kāju muskuļi, bet šodien bija kaut kā vieglāk. Vai aukstuma dēļ, vai organisms tomēr pakāpeniski atgūst spēkus.
2022. gada 17. novembrī.
Te nu iet pēdējā ( ķimijterapija) … The last one.
2022. gada 22 novembrī.
Šodien lēnām atjēdzos no ķīmijas. Kaut-kā smagi…
Naktī sāpēja pirkstu galiņi, tā, kā dega 🔥 . Likās pat – nagi nokritīs 😨 Muskuļu velkošās sāpes arī garastāvokli neuzlaboja.
Ārā kļuva aukstāk, uzsniga pirmais sniegs. Cenšos gatavoties gaidāmajiem svētkiem. Taču pagaidām neveicas – arī ģimene kaut kā slimo, un tas nav pozitīvi.
Tiesa, kopā ar ģimeni izgājām pastaigāties, un bērni spēlējās sniegā ❄️❄️❄️ – radās prieks, vērojot viņus. 😉, tad pati arī ļāvos bērmības priekiem – pašūpojos šūpolēs 🙂 ️️
Šodien un rīt es vēl drusku paslimošu, un tad atgriezīšu savu pozitīvo noskaņu, jā! Nākamajā sestdienā mums ar dēliem ir biļetes uz baletu! Jābūt formā️ 💃
2022.gada 25.novembrī.
Neskatoties uz muskuļu sāpēm, es piespiežu sevi doties uz treniņiem. Pēc “baltās” ķīmijas grūtāk ar fiziskām aktivitātēm. Ja vasarā, lai paātrināt sirdsdarbību, bija jāskrien, tad tagad pietiek paspert soli, vai pasoļot pa stāvo celiņu, ka jau esmu piekususi, pulss paātrinās 😥 Kādu dienu mums salūza lifts – uzkāpu līdz 9. stāvam, kā veca vecmāmiņa, ar atpūtas pieturām.
2022. gada 10.decembrī.
Nu var teikt, ka vakar man beidzās ķīmijterapija. Tas ir vakar, 8.decembrī pagāja 21 diena pēc pēdējās procedūrasas, un vairs nekādu sistēmu nebūs 🙏 Tas nozīmē, ka tagad manam organismam vajadzētu lēnām stiprināties un atgūties. Tagad es gatavošos operācijai un pēc tam – staru terapijai. Jebkurā gadījumā es ceru, ka vissarežģītākājs ārstēšanas posms ir aiz muguras.
Ar kādām atziņām esmu nonākusi līdz šai dienai?
🎉 Pats galvenais un priecīgākais: ķīmijterapijas ārstēšana bija pilnībā attaisnojusies, visi izmeklējumi (ultraskaņa, mamogrāfija un magnētiskā rezonanse) uzrādīja audzēja regresiju gandrīz līdz tā izzušanai!!! Urā!
+ Sporta nodarbības deva vispozitīvāko ietekmi uz ķīmijas panesamību. Bez treniņiem pētījuma Cancer Beat programmas ietvaros, es izmēģināju arī jogu. Un tas viss man sniedz neticamu spēku un enerģijas pieplūdumu.
+ Uzmanīgāk un saudzīgāk iemācījos izturēties pret savu ķermeni. Lai cik jocīgi tas neizklausītos, bet šobrīd sevi uztveru kā mazuli 👶, kuru ir jāpieskata 🤱. Līdzīgi jaundzimušajam, man uz ķermeņa nav apmatojuma, nekut 😄. Gremošanas sistēma nestrādā kā nākas, muskuļi ne vienmēr klausa un ātri nogurst. Tas viss prasa īpašu attieksmi un rūpes ❤️ Rūpes par sevi.
+ Vakar saņēmu invaliditātes apliecību. Tā ir piešķirta uz gadu. Bet, lai cik dīvaini tas nebūtu, es nemaz nejūtos kā invalīds. Labi tomēr, ka ir iespēja baudīt dažādas valsts piešķirtās privilēģijas, apmeklēt muzejus un teātrus bez maksas, vai ar atlaidi. Izmantošu 😉
❤️ Milzīga pateicība manai atbalsta komandai! Tā ir ģimene, radinieki, draugi, kolēģi, arī šeit (FaceBook) viņi mani lasa un atbalsta! Un, protams, Onkopacientu savstarpējās palīdzības biedrībai “PārDzīvot/ПроЖить”, kur vienmēr var atrast tikai atbalsta vārdus, kā arī praktiskus padomus un atziņas par atveseļošanos.
Taču tagad svētki ir priekšā! Es gatavojos un gaidu.
2022.gada 23.decembrī.
Vakar, 22. decembrī, nokārtoju noslēguma pārbaudījumu sporta pētījumā LSPA. Cik noprotu, rādījumi ir labi. Bet varēja būt labāk, ja pēc ķīmijterapijas nebūtu novērotas blakusparādības – muskuļu sāpes, strauji ejot kalnup. Sirds un elpošana tiek galā, bet muskuļi lielu slodzi netur. Taču jāsaka, ka ar katru dienu jūtu uzlabošanos: nogurumu jūtu arvien mazāk, un varu staigāt arvien ilgāk.
Vienīgais, vēl jāpiestrādā pie stiepšanās, vēl ir sāpīgas dažas pozīcijas, kas iepriekš nesagādāja problēmas.
Lai gan dalību projektā esmu beigusi (par ko dāvanā saņēmu skaistu ūdens pudelīti 🍶), tik un tā turpināšu savus soļošanas treniņus, pamīšus ar jogas nodarbībām izstaipīšanās dēļ.
2023.gada 1. janvārī
Laimīgu Jauno gadu, mani dārgie! 🎄🎅🎁 No sirds novēlu visiem lielu cilvēcisku laimi 🤗. Un šī laime noteikti ietver sevī jūsu un jūsu tuvinieku veselību, savstarpēju mīlestību un atbalsta, ticību labajam un pārleicību, ka “ja debesīs iedegas zvaigznes, tad kādam tas ir vajadzīgs” ✨Mieru, laipnību un mīlestību jums, jūsu mājās un sirdīs ❤️
2023.gada 2. janvārī.
❤ Ar katru dienu mans fiziskais stāvoklis uzlabojas!
Šodien devos uz rīta treniņu, izmantojot viedpulksteni. Sasniegums! Četrās sirdsdarbības paātrināšanas fāzēs jau varēju skriet gandrīz, kā vasarā. Muskuļu sāpes ir pārgājušas 😄✊ Un es uzkāpu 9. stāvā jau diezgan sparīgi, bez apstājas 😊
Viss pamazām sakārtojās. Pēc nedēļas operācija, un ceru, ka organisms būs vairāk vai mazāk gatavs jaunai iejaukšanās no ārpuses un tālākai atveseļošanai ✊✊
2023. gada 11. janvārī.
Vakar operēja manu krūti. Operācija ilga apmēram stundu (tomēr garāka man šķita gaidīšana gaitenī operāciju zāles priekšā). Labi atguvos no anestēzijas. Vakarā jau ēdu vakariņas.
Šodien viss ir lieliski. Pieceļos, staigāju, ēdu, guļu, pļāpāju ar kaimiņienēm (5-vietīga palāta) 😄Nekas īsti nesāp, ja nekustināt roku.
Pie operētās vietas ir piestiprināta drenāžas caurulīte, kas savienojās ar pudelīti-sūkni. Drenāžas sūknis karājās man pie jostas, un tur lēnām ieplūst (tiek atsūknēts) limfatiskais šķidrums no brūces. Rīt sola drenāžu noņemt. Un piektdien – jau mājās.
Tātad viss ir kārtībā.
2023.gada 15.janvārī.
Jau trīs dienas esmu mājās pēc slimnīcas. Pašsajūta ļoti laba. Izvingrinu roku operētajā pusē, cepu pīrāgus, staigāju un guļu — viss, ko “ārsts parakstīja” 😄 Operētā vieta nesāp, tikai nedaudz velk (bet tas ir normāli). Roka darbojas bez problēmām. Vienīgais, es cenšos to pārāk nenoslogot.
Nākampirmdien būs vizīte pie ārsta. Uzzināšu par izgriezto audu izmeklēšanas rezultātiem. Man izsniegs konsīlija lēmumu par turpmāko ārstēšanu (paredzu, ka man būs staru un hormonu terapija).
2023. gada 23. janvārī.
Es vakar koriģēju uzacis! Un ko tas nozīmē? A tas nozīmē, ka mati sākuši augt! Jā !! 🥳 Mazliet, vietām, lēnām, bet parādās 🤗 Uz galvas tās vēl ne visai labi izskatās, esmu jau divas reizes tos nodzinusi, lai izlīdzināt, bet vēl ir tālu no vienmērīgā apmatojuma. Katrā ziņā es priecājos!
Pirkstu nagi atmirst un nokrīt – “baltās” ķīmijas sekas. Bet dzīvi nadziņi labi ataug. Lai procesu paātrinātu, no rītiem dzeru kolagēnu.
2023.gada 24. janvārī.
Man ir labas ziņas! Principā es savu biopsijas atbildi zināju jau nedēļu (portālā Datamed.lv var atvērt un lejupielādēt savus izmeklējumus, asins analīžu u.c. rezultātus, mēneša laikā – bez maksas, pēc tam – par maksu). Vakar vizītē ārsts, kurš mani operēja, to arī apstiprināja 😄 :
lūk, operācijas laikā izņemto materiālu analīze (histoloģija) liecina, ka krūts audos un blakus esošajos 3 limfmezglos (kas arī tika izgriezti) vēža šūnu nav!
Manā gadījumā pozitīvu dinamiku cīņā pret vēža šūnām uzrādīja neoadjuvantā ķīmijterapija (tā, kas bija uzsākta un pabeigta līdz operācijai):
jau pēc 2 ķīmijterapijas procedūrām mana ķīmijterapeite teica, ka nevar atrast audzēju krūtīs. Izmeklējumi (ultraskaņa, mammogrāfija, MG) pēc ķīmijterapijas parādīja, ka audzējs patiešām ir pazudis. Operācijas laikā tika izgriezts sektors, kurā kādreiz atradās audzējs (tanī vietā izņēma arī marķiejošās skavas, kuras ievieto biopsijas paņemšanai lai precizēt diagnozi). Vizuāli, starp citu, krūtis palika itkā tik pat liela, kā bija āgrāk 😉.
Par visu, ko man darija, saku milzīgu PALDIES Latvijas onkoloģijas centra ārstiem un medicīnas personālam:
+ ķīmijterapeitei Iveta Kudabai
+ ķirurgam-onkologam Mihailam Timofejevam
+ medmāsam ķīmijterapijas nodaļā
+ LOC Krūts ķirurģijas 5.B nodaļas māsām !
Tomēr ar to mana ārstēšana nebeidzas. ❤ ️Turpmāk man nozīmēta staru terapiju – martā apstaros operēto krūti, cik seansi vēl nav zināms. Uzzināšu pirmajā vizītē pie staru terapeita 6. martā. Pēc tam man 5 gadus būs jālieto hormonālās zāles Tamoksifēnu, kas nomāc hormonu ražošanu, jo mans audzējs bija atkarīgs no hormoniem.
Visas šīs turpmākās darbības ir nepieciešamas, lai samazinātu recidīva iespējamību. Tāpēc uz priekšu un tikai uz priekšu!
Man visa dzīve vēl ir priekšā, un, cerams, tajā būs vairāk pozitīvo un priecīgo notikumu.❤
