Dienasgrāmata par manu krūts vēža ārstēšanu
“…Šodien un rīt es vēl drusku paslimošu, un tad atgriezīšu savu pozitīvo noskaņu, jā! Jo nākamajā sestdienā mums ar dēliem ir biļetes uz baletu! Man jābūt formā️.”
(No “Viktorijas dienasgrāmatas” – 22.novembrī 2022.gadā.)
Viss ir sācies 2022.gada aprīlī…
21.aprīlī – ikgadējā vizītē mana ginekoloģe pēc krūšu apskates nosūtīja mani uz krūšu ultrasonogrāfiju un strikti ieteica šo izmeklējumu neatlikt. Lai neaizmirstu pierakstīties, kā pagājušgad. Tāpēc es uzreiz pieteicos ultrasonogrāfijai tur pat, VC4 medicīnas centrā, – par laimi! – bija pieraksts jau nākamajā dienā.
22.aprīlī – notika ultrasonogrāfija un mamogrāfija, ir aizdomas par krūts vēzi. Biju nosūtīta pie onkologa – bez kavēšanās pa “zaļo koridoru”.
2. maijā – vizīte pie onkologa, atkārtotā krūšu USG ar biopsiju.
5. maijā – magnetorezonase krūtīm ar kontrastvielu.
9. majā – apstiprinājās krūts vēzis pēc biopsijas atbildes.
16. maijā – atkārtotā vizīte pie onkologa, esmu nosūtīta uz plaušu un vēdera kompjūtertomogrāfijas (CT) izmeklējumu, kā arī uz skeleta scintigrāfiju – pārbaudīt, vai tur ir kādas metastāzes (?). Metastāzes netika atrastas. Urā!
30.maijā- konsīlijs uzstāda diagnozi: “2.-rā A stadija, hormonatkarīgā karcinoma. “ Pirms operācijas būs vairākas ķīmijas procedūras ( t.s. neoadjuvantā ķimijterapija).
2022.gada 13. jūnijs.
Šodien biju Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas (LSPA) pētījumu centrā. Man piedāvāja piedalīties starptautiskā pētījumā par fizisko aktivitāšu ietekmi uz organismu krūts vēža ārstēšanas laikā (izejot ķīmijterapiju). Turklāt tiek pētīts gan ķermeņa fiziskais stāvoklis (muskuļu masas uzturēšana, vispārējās pašsajūtas uzlabošana un reakcija uz ķīmijterapiju), gan asins šūnu ietekme uz vēža šūnām fiziskas slodzes laikā.
Es, protams, piekritu sniegt savu ieguldījumu zinātnē :)!
Šodien pētnieki aprakstīja manu fizisko stāvokli pirms ārstēšanas. Staigāšana ar paātrinājumu, pietupieni pie krēsla un, protams, asins paraugu ņemšana pirms un pēc treniņa. Kopumā bija interesanti. Puiši, kas veica pētījumu, pret mani izturējās lieliski: viņi mani atbalstīja, uzslavēja, pozitīvi noskaņoja. Esmu viņiem ļoti pateicīga.
2022.gada 16.jūnijs
Tad nu, aiziet… Pirmā ķīmijterapija!
2022. gada 17.jūnijā.
Pašsajūta laba.
Pastaigājos, atpūšos, mazliet ēdu. Principā, izņemot nelielu vājumu, viss ir OK. Tad, ja uznāk slikta dūša, dzeru tabletes pret to😉
Māsiņa slimnīcā teica, ka rīt var sākties sāpēs, it kā lauž kaulus. Tad jau redzēsim…
2022. gada 20. jūnijs
Cik dīvaini nebūtu, pirmā ķīmija pārvarēta itin viegli…
Vakar jau pati sēdos pie stūres un aizbraucu līdz vasarnīcai.
Šodien ar jaunāko dēlu kopā izbraucām ar divriteņiem. Apetīte pakāpeniski sakārtojas. Gatavojamies svinēt Līgo svētkus 🌿
2022.gada 22. jīnijā
Šodien bija brīnišķīga diena!
Aizbraucu uz Sporta akadēmiju pēc ekipējuma savām sportiskajām aktivitātēm – speciālas jostas, kas nolasīs sirdspukstus un nosūtīs datus uz mobilo aplikāciju. Pie Akadēmijas spietoja daudz priecīgu, jaunu cilvēku ar ziediem – bija izlaiduma diena! Absolventi dzeltenās apkaklītēs un kantainajās cepurītēs, kuras, kā jau gaidīts, tika mestas gaisā. Jaunieši fotografējāsar draugism, vecākiem, skolotājie… Arī es itkā smēlos vai pieskaros viņu priekam un pozitīvi uzlādējos!
Tajā dienā vēl satikos ar savām draudzenēm, ar kurām sirsnīgi papļāpājām, pabijām kopā. Viņi man izteica daudz atbalstošu vārdu, uzdāvināja dāvanas… tāpat, bez jebkāda iemesla! 🎁
Kopā mēs izstaigājām visu Ziemeļblāzmas burvīgu parku ar skaistajām peonijām, īrisiem, citiem ziediem, kas šeit ļoti skaisti sastādīti un priecē daudzus apmeklētājus. 🌺
2022. gada 27.jūnijs
Līgo svētkus svinējām ar ģimeni mājās. 23. jūnijā aizbraucām uz Mežaparku – paskatīties, sajust līgošanas garu Zaļajā estrādē. 24. un 25. jūnijā pavadījām vasarnīcā: es saplūcu divus pļavu ziedu pušķus. Tad atbrauca draudzene ar ģimeni, dzīvojāmies pie jūras, cepām šašliku, spēlējām monopolu.
No blaknēm pēc ķīmijas – pavisam pazuda vēlme našķēties ar saldumiem, esmu izbrīnīta! Pat saldējums vairs nekārojās. 😯
Sausa mute, īpaši naktīs un no rītiem, un aizcietējums (atvainojos par detaļām, bet par visu jāliecina), ar kuru cenšos tikt galā ar medikamentiem.
«Bet citādi, dārgā markīze, viss kārtībā, viss kārtībā … ☀»️
2022. gada 3. jūlijā
Sāk izkrist m a t i …
Skumīgi…. 😢
2022. gada 7. jūlijā
The second one… – klāt ir otrā ķīmija.
2022. gada 10.-11. jūlijā
Otrā ķīmija jau ir jūtīgāka. Pēc tās vājums bija spēcīgāks. Daudz gulēju. Pat elementāro tīro ūdeni nevarēju dabūt iekšā organismā.
Iespējams, stāvokļa pasliktināšanos ir saistīta ar to, ka asins analīze uzrādīja zemu limfocītu līmeni. Arī laikapstākļi mainās – no saules uz lietu…
Paldies vīram ❤️, kurš mani gan pabaroja, gan izveda pastaigāties. Pēc pastaigas viennozīmīgi palika labāk.
Nākošajā rītā aizgājām uz mežu Rīnūžos, kur es salasīju un paēdu meža zemenes!
Launagā gardu muti notiesāju vīramātes ceptās kotletītes. Saulrietu aizbraucām sagaidīt Vecāķos, pasēdējām kafejnīcā pie jūras.❤️ Diena beidzās ar svaigi spiesto apelsīnu sulu un garnelēm.
2022. gada18. jūlijā
Sen neko nerakstīju. Jo – man taču viss ir labi 🙂!
Pēc otrās ķīmijas «atgāju» drusku ilgāk, nekā pēc pirmās. Tik un tā, nemaz nav tik baisi, kā varēja gaidīt.
Par izmaiņām organismā:
1) Pēc otrās ķīmijterapijas sliktā dūša nebija stipra, bet tā tomēr bija jūtama diezgan ilgu laiku, tāpēc arī apetītes nebija. Lai gan tieši pēc ēšanas sāka kļūt vieglāk! Tagad jau sāku ēst visu, cenšos dzert daudz ūdens, jo par to bieži atgādina slāpes. Ja pēc pirmās ķīmijterapijas mēģināju neēst treknu un ceptu pārtiku, tad tagad to nenoniecinu 🙂. Ja organisms vēlas — ir jāēd, es tā domāju! Saldumus negribu joprojām, un tas, manuprāt, ir pluss. Bet es ēdu dažādas ogas un augļus 🍒
2) Smaganas ir kļuvušas jutīgākas, jā. Un dažviet ir nedaudz grumbuļaini. Kaut gan pagaidām tas nerod lielas bažas. Es tīru zobus ar birsti, diegu, izmantoju irigātoru. Nopirku arī līdzekli mutes dobuma ārstēšanai pret stomatītu, ko grupas meitenes ieteica, jau biju lietojusi vairākas reizes. Jūtos OK.
3) Pamanīju brīžus, kad prāts it kā «bremzē» 🙂 Nezinu, vai tas saistīts ar ķīmiju. Tikai telpās, kur daudz cilvēku (tirdzniecības centros) mana spēja koncentrēties kaut kur aizpeld, es pat jūtu, ka acis it kā šķiele katra uz savu pusi, tikai ne no ārpuses, bet tā kā iekšpusē skatītos… nevaru paskaidrot. Tāda dīvainā sajūta ilgst tikai dažas sekundes un ātri pāriet.
4) Vēl — pirms otrās ķīmijas procedūras noskuvu visus matus. Lai nekrīt negaidītās vietās. Nekādīgi nevaru pierast redzēt sevi spogulī tādu plikpaurīti. Dozēti piespiežu palūkoties tajā. Paliek sevis tik žēl! 🙂. Pat gultā eju ar galvas apsēju, ko izveidoju no lakata.
Bet citādi – ieilgušā atvaļinājuma sajūta! Izbaudu.
2022. gada 18. jūlijā.
Kopā ar meitenēm no Onkopacientu savstarpējās palīdzības biedrības “ПроЖить/PārDzīvot” apmeklēju meistarklasi — izgatavojām ziedu bareljefus no ģipša.
Strādājām ar māliem un ziediem: iegūto māla sagatavi piepildījām ar ģipsi un pēc 40 minūšu gaidīšanas ar pozitīvām emocijām atvērām katru ģipsī izveidotu kompozīciju. Neaprakstāmas sajūtas!
2022. gada 20. jūlijā.
Šodien beidzot izvilku skrituļslidas no bagažnieka un nedaudz pabraukāju. SPORTS — TĀ IR DZĪVE! 💪😏
2022. gada 21. jūlijā.
Ja jau pieminēju sportu, tad pastāstīšu, kā man iet treniņos saistībā ar pētījumu Sporta pedagoģijas akadēmijā (LSPA), par ko rakstīju iepriekš.
Treniņos galvenais ekipējums ir josta ar POLAR sensoru, kas tiek nēsāta zem krūtīm, tā pieraksta sirdsdarbības rādījumus. Visi rādījumi, izmantojot Bluetooth, tiek pārsūtīti uz tāda paša nosaukuma mobilo aplikāciju pie pētījuma vadītāja, tur tiek saglabāta manu kustību vēsture un sirds ritma dati. Pēc katra treniņa es caur WhatsApp nosūtu manam kuratoram Mārtiņam ekrānšāviņus no aplikācijas.
Treniņus – pastaigas ar slodzi – veicu patstāvīgi, izbraucot mežā, vai savā rajonā. Ideālā gadījumā to daru 3 reizes nedēļā. Un reizi mēnesī pēc vienošanās jāiet uz akadēmiju uz kontroli, jāsoļo pa trenažiera celiņu (līdz šim esmu bijusi tikai vienu reizi).
Treniņa būtība ir kardio-slodzes cikls, kas aprēķināts manam svaram, augumam un vecumam, kad no ātrās gaitas pārēju uz lēnāku soļošanu. Viss treniņš ilgst nedaudz mazāk par 40 minūtēm un ir sadalīts 4 posmos: ātrā gaitā 4 minūtes un mierīgā soļošana 3 minūtes – tā jāatkārto četras reizes ( 4+3) x 4 reizes. Pirms sākt treniņu – iesildīšanās 6 minūtes, un treniņa nobeigumā 6 minūtes- atkal mierīgā tempā.
2022. gada 24. jūlijā.
Šorīt es devos uz baznīcu. Viena pati. Vienkārši pastāvēt dievkalpojumā. Lūgties neprotu, lūgšanas nezinu. Tikai “Mūsu Tēvs..”, un to pašu ar priekšā teikšanu. Uz baznīcu eju reti, bet pēdējās dienās arvien biežāk prātā nāca doma par svētdienas dievkalpojuma apmeklējumu.
Ticībai es kļuvu tuvāka (tik pa pussolīti) pēc svētceļojuma uz Pjuhticas klosteri Igaunijā šī gada maijā, vēl pirms ārstēšanas. Par šo ceļojumu būtu jāuzraksta atsevišķi…
Bet par šodienas dievkalpojumu. Pašās beigās priesteris sprediķī stāstīja par draugiem, kuri aizlūdza par savu slimo, nestaigājošo biedru. Un Kungs uzklausīja draugu lūgšanas un dziedināja vīrieti. Tur es uzreiz nodomāju, ka stāsts saskan ar manu situāciju. Īstenībā, jūs – mani dārgie draugi, es katru dienu jūtu jūsu atbalstu un lūgšanas! Pateicoties tieši jums, man ir spēks un enerģija turpināt darboties veselības labā un priecāties par katru jaunu dienu!
22022. gada 29. jūlijā.
Trešo ķīmijterapijas procedūru man pārcēla no 28.07 uz pirmdienu 01.08. Tāpēc ka asins analīzes uzrādīja zemu leikocītu līmeni (zem 3, kas ir par maz , lai saņemt jauno zālu devu).
Tāpēc eju pastaigās, ēdu, atpūšos — paaugstinu leikocītu līmeni. ☀️🌿
2022· gada 31.jūlijā.
Pēdējā jūlija dienā, pirms kārtējās ķīmijas jūtos labi. Ceru, ka rītdien analīzes būs labas, kas ļaus vēl par vienu soli tuvināties atveseļošanai. Vakar jūtos švaki. Sāpēja galva, kā es jokojot saku: pašsajūtu nesajūtu. Tagad jau viss kārtībā. Atbraucu uz vasarnīcu, beidzot noskrēju savu treniņa distanci. Citādi veselu nedēļu netiku tai klāt, tad arī spec-josta negribēja padot signālus uz telefonu. 😕
Nekas, tikai uz priekšu un tikai pēc uzvaras!️
2022. gada 1. augustā .
Tad nu trešā ķīmija tiek ievadīta …
2022. gada 2. augustā.
1. augustā mums abiem ar vīru bija katram sava procedūra dažādās slimnīcās. Tagad abi esam mājās. Un par mums rūpējas vecākais dēls! ❤️ Vakar griķus mums pagatavoja. Ar mani pastaigājās gan no rīta, gan vakarā. Iet uz veikalu. Ja godīgi – viņš dara visu, lai tikai mēs viņu nenosūtītu uz vasarnīcu. 😂 Patiesībā viņš ir liels malacis! 👍
Šodien – 2.08 jūtos diezgan labi. Es daudz gulēju, paspēju arī kaut ko mājas padarīt, sagaidīju vīru no slimnīcas, pagatavoju pusdienas. Ēdu labi. Tabletes pret sliktu dūšu vairs nemaz nelietoju. Pārsteidzoši, bet otrā diena pēc ķīmijterapijas, manuprāt, bija lieliska.
2022.gada 14. augustā.
Atbrauca draugi. Labi kopā pavadijām laiku, nosvinējām krustmeitas un brāļa dzimšanas dienas 🎉 Šodien ar draudzeni bijām pie jūras. 🌅
Par sajūtām ārstēšanā.
Šoreiz metāliskā piegarša mutē saglabājās ilgāk nekā parasti. Vairāk nekā nedēļu pēc ķīmijterapijas bija nepatīkami dzert tīru ūdeni. Bet par laimi ledusskapī atradu burciņu ar cidoniju sulu, ko pievienoju ūdenim, un uzvārīju upeņu dzērienu, kas arī ļoti garšo. Jauki, ka ir vasara ☀️
Dzeru vitamīnus ar ķīmijterapeita un ģimenes ārsta atļauju. Vitamīniem līdzi nāk kapsula ar bifidobaktērijām, kas labi noder zarnu mikrofloras atjaunošanai. Tagad nav problēmu ar aizcietējumiem, bet parādījās problēma ar gāzu veidošanos.
Kopumā viss ir kārtībā. Staigājam, priecājamies par dzīvi, vērojam vēl nebijušu pilnmēnesi vakaros un augusta zvaigžņu lietu ☄️🌠✨
2022. gada 15. augustā.
Vakar bija brīnišķīga brīvdiena, ko pavadīju burvīgu cilvēku sabiedrībā no Onkopacientu savstarpējās palīdzības biedrības “ПроЖить/PārDzīvot” ❤ Liels paldies manam tētim, viņa draugam Andrejam un brālim par iespēju izbaudīt jūras braucienu ar katamarānu ⛵ ! Turklāt izmēģināt spēkus arī uz SUP-dēļa.
2022.gada 18. augustā.
Savu 44. dzimšanas dienu es pavadīju viennozīmīgi pozitīvi🌹❤️ Tik daudz labu vārdu un vēlējumu! 🎉 Visiem – Paldies!❤️
No rīta ar draudzeni un krustmeitām apmeklējām Mākslas muzeju. Bet vakarā ar ģimeni aizgājām uz restorānu.
2022. gada 19. augustā.
Šodien es saņēmu burvīgu dāvanu no jaunākā dēla! Viņš, zinot, ka es neēdu saldumus, pats salasīja ogas dārzā, pielika augļus (banānu un aprikozes), tos nedaudz sasaldēja, un šo augļu “saldējumu” pasniedza ar šokolādes glazūru. 🍦 Tik garšīgi sanāca! ❤️
2022.gada 23. augustā.
Vakar bija ceturtā ķīmija. Puse ķīmijterapijas posma izieta.
Nākošajā procedūrā man nomainīs medikamentu: tautā to sauc par «balto» ķīmiju, ar citādu iedarbību. Tādas man priekšā vēl ir četras. Ceru, ka līdz Ziemassvētkiem es ar tām tikšu galā. 💪
Šobrīd, spītējot vājumam, jūtos pietiekami labi. Ir apetīte, atpūšos, guļu, pastaigājos no rīta un vakarā.
2022. gada 26. augustā.
Bezspēks pēc ķīmijas ievilcies uz četrām dienām. Es to skaidroju ar to, ka ķīmijas negatīvais efekts «uzkrājas».
Neskatoties uz to, šodien no rīta es piespiedu sevi noskriet treniņu stadionā. Bija pagrūti kontrolēt pulsu, kas ir saprotami pēc procedūras. Jāpārvar arī tas…
Ak, bet vakarā kopā ar brāli paņēmām divriteņus un aizlaidām uz jūru. Pie jūras papriecājamies par saules rietu. Bija pasakaini! (… Hm, kur palika bezspēks?…)
2022 .gada 9. septembrī.
No trešdienas līdz ceturtdienai izslimoju – pati nezinu kādu slimību. Pa dienu izjutu vājumu, vakarā izmērīju temperatūru – 37,90C. Visu vakaru drebuļi un galva bija smaga. Centos daudz dzert, turēju rokas zem karsta ūdens (alternatīva kāju karsēšanai), iedzēru paracetamolu, sasildījos un gāju gulēt. No rīta vēl bija nespēks, nedaudz sāpēja galva, bet temperatūra nokrītās. Pusdienlaikā jau bija krietni labāk, un vakarā kļuva pavisam labi, ja neskaita to, ka temperatūra noslīdēja līdz 35,60C.
Trešajā dienā it kā nekas nebūtu noticis. Dīvaini… varbūt trešdien es saaukstējos Jūrmalā (pastaigājos vējā), vai varbūt Covidu noķēru (ļoti līdzīgi simptomi man bija 2021. gadā, kad pirmo reizi ar to saslimu)?
Tamdēļ pagaidām paliku mājās, atteicos apmeklēt baletu, bet beidzot izkrāsoju attēlu, ko sen pasūtīju internetā!
2022. gada 13. septembrī.
Vakar biju LSPA uz kontroltreniņu. Man veica fiziskā stāvokļa pārbaudes, tās pašas pārbaudes, kas pirms ķīmijterapijas uzsākšanas.
-6 minūtes ātra pastaiga zālē starp konusiem,
– pietupieni pie krēsla uz noteiktu laiku,
– soļošana pa skrejceļiņu ar masku – skābekļa mērīšanai.
Mani ļoti slavēja! Testa rezultāti uzrādīja labu fizisko formu, daži rādītāji pat pārsniedza pirmās pārbaudes līmeni pirms ķīmijterapijas. Vispār jutos, kā krietns sportists.
Sākoties mācību gadam (abi dēli skolēni), sapratu, ka pastaigām paliek mazāk laika. Tāpēc cenšos staigāt vismaz no rītiem, kad pavadu bērnus uz skolu, vīru – uz darbu, cenšos kaut minimāli arī pavingrot. Godīgi sakot, tas izdodas jau retāk.
Pēc LSPA testiem devos uz Alfu un Lido palutināju sevi ar pankūkām! Patika arī tur valdošā atmosfēra 😍
2022. gada 15. septembrī.
Atnācu uz savu 5.-to ķīmiju. Gaidu rindā. Mani nedaudz «krata»… 😳
…
Pēc 5.-tās ķīmijterapijas es jūtos labi. Vienīgi līdz vakaram vaigi un deguns kļuva sarkani. Es nezinu, vai tas ir tik pat raksturīgs “baltajai” ķīmijai, kā bija “sarkanajai” ( manam pirmajam preparātam) ? Bet tas pēc izjūtām vairs nav tik kaitinoši ☺.
Ārsts un medmāsa vakar teica, ka organisma reakcija uz ķīmijterapiju varētu būt sagaidāma pēc 3-4 dienām. Var sāpēt muskuļi un kauli, tāpat kā gripas laikā. Redzēsim, kas mani turpmāk sagaida.
Vakar mani no ķīmijas veda tētis, kurš no vasarnīcas atveda man burciņu ar aktinīdiju ogām. Pa to laiku, kamēr gaidīju tēti pie Gaiļezera slimnīcas, pamanīju, ka baseinā ar strūklakām dzīvo zivtiņas! Vai jūs to zinājāt?
2022. gada 17.septembrī.
Šodien pastaigājāmies ar vīru Mežaparkā. Laikapstākļi un noskaņojums gan bija mazliet raudulīgi. Pēkšņi izdzirdējām kordziedāšanu! Tas visu izmainīja – uz Lielās estrādes notika kāda pasākuma ģenerālmēģinājums ar koru un deju kolektīvu piedalīšanos. Pieskarāmies skaistajam. Un tad ielūkojāmies mājā uz tauriņiem, kas uzmundrināja vēl vairāk.
Mājās vēl paspēju uzzīmēt nelielu akvareli.
Vakarā sajūtu, ka nedaudz sāp mugura ribu līmenī. Un mutē ir neparasts sausums, sajūta, kā tā būtu piebāzta ar kaut ko. Bet viss ir izturams 👌
2022. gada 2. oktobrī.
Pagājušajā nedēļas nogalē es otro reizi devos svētceļojumā uz Pjuhticas klosteri Igaunijā. Tikai šoreiz es vairs nebiju viena, bet draugu lokā. Cik patīkami redzēt tos cilvēkus, ar kuriem kopā aizbraucu pirmo reizi, kā arī satikt jaunus cilvēkus, ar kuriem dalīties priekā, būt tik svētītā žēlsirdībām piepildītajā vietā ❤
Iegremdēšanās avotā, piedalīšanās dievkalpojumā, grēksūdze un komūnija ( Dievgalds) – viss bija kā pirmajā reizē, bet atkal tik izjusti un savā veidā. Īpaši atceros lielo zvanu svinīgu zvanīšanu pēc svētdienas dievkalpojuma! Man tas bija kaut kas neparasti aizkustinošs.
2022.gada 3. oktobrī.
Šodien atsāku strādāt. Pēc četru mēnešu ilga “atvaļinājuma” beidzot atgriezos pie datu bāzēm, selektiem, labojumu pieprasījumiem un testēšanas 😄 Bija liels prieks satikt kolēģus, kaut arī attālināti online.
Darbs ir viens no āķīšiem, kas palīdz man neieslīgst domās par slimību. Jā, tas ir svarīgi!
2022.gada 6. oktobrī.
Šodien man bija sestā ķīmija. Onkoloģijas slimnīcā vēl nekurina, tāpēc saģērbos siltāk.
Tā nu, tagad es atkal horizontālā stāvoklī – guļu, pamostos, atpūšos. Mani vīrieši mani baro ❤️
2022.gada 8. oktobrī.
Manos plānos bija pēc ķīmijas — gulēt un ciest. Tikai plāni kaut-kā ņēma un izmainījās uz — pastaigāties pa mežu🍄 un aizbraukt ar divriteni uz jūru 🚴 !
2022. gada 10.oktobrī.
Apkopošu ķīmijterapijas ārstēšanas starprezultātus.
1. Tā sauktajā “sarkanajā” ķīmijā man deva divus medikamentus: doksorubicīns (80 mg) un ciklofosfamīds (0,8 g). Pavisam bija četri sarkanās ķīmijas kursi: 16.06., 07.07., 01.08., un 22.08.
Šo zāļu blakusparādības bija šādas:
* matu izkrišana,
* garšas izmaiņas (tomēr tas izpaudās tikai saldumu noraidīšanā),
* aizcietējums (tikai sākumā, vēlāk veiksmīgi tiku ar to galā),
* gāzu veidošanās kuņģa-zarnu traktā (diemžēl tas joprojām uztrauc)
* leikocītu līmeņa pazemināšanās un ar to saistītais nespēks (šo blakusparādību vairāk uztvēru kā iespēju atpūsties, izgulēties un neko nedarīt, jo īpaši tāpēc, ka noskaņojums, kā gaidīts, nemainījās – viss bija pozitīvi),
* menopauze (iestājās pēc 3. ķīmijterapijas).
2.Tagad es eju cauri “baltajai” ķīmijai, kas ietver vienu medikamentu – Docetaxel (130 mg). Aiz muguras jau divas procedūras «baltās» ķīmijas: 15.09. и 06.10.
Un atšķirībā no «sarkanās» ķīmijas, kas, manuprāt, vairāk skar ķermeņa šķidrumus (limfa, asinis, gļotādas), «baltā» ķīmija ietekmē kaulus un muskuļu masu. 3. – 4. dienā pēc “baltās” tiek novērotas šādas blakusparādības:
* sāpīgi “griež” muskuļus un kaulus, līdzīgi gripai, vai saaukstēšanai (tādā stāvoklī gribās čīkstēt un žēloties),
* pirkstu nagi kļūst jutīgāki (vismaz tā šķiet),
* mutē nepārtraukti kaut kāda riebīga garša, it kā esmu papīru apēdusi, un tāpēc jāuzēd kaut-kas cits,
* spriežot pēc asins analīzēm, ķīmija negatīvi ietekme aknas (ALAT pasliktinājās), tāpēc vajag ievērot diētu.
☀️☀️☀️☀️☀️☀️☀️☀️☀️☀️☀️
A tagad pozitīvais! Galu galā, ja kaut kur iet mazumā, tad kaut kur cutur jāvairojas!
👍 Pats galvenais – jau no otrās ķīmijterapijas ārsts man saka par pozitīvo dinamiku – audzējs samazinājās!
👍 ārstēšanās laikā man bija garš atvaļinājums – veselus 4 mēnešus! Tas iekrita vasarā, kad es:
+ apmeklēju vietas, kur jau sen gribēju būt – Rundāles pili un parku rožu ziedēšanas laikā, lavandu laukus Ikšķilē, klosteri Igaunijā – Pjuhticā.
+ uzgleznoju vairākas gleznas ar akrilu un guašu, dažas man pat patika ☺
+ sāku lasīt 4 grāmatas… un vēl nevienu neesmu pabeigusi ☺
👍 Iepazinos ar jauniem brīnišķīgiem cilvēkiem no Onkopacientu savstarpējās palīdzības biedrības “PārDzīvot /ПроЖить”, ar kuriem kopā apmeklēju meistarklases, un no kuriem gūstu daudz pozitīvu emociju un atbalstu.
👍 Ar sportu nodarbojos gan Sporta akadēmijas (LSPA) studiju ietvaros, gan pati cenšos biežāk kāpt uz skrituļslidām, braukt ar velosipēdu un vienkārši pastaigāties. No rīta pat veicu jogas vingrojumus (YouTube atradu vingrojumus, ko daru ar prieku).
👍 Iemācījos uzzīmēt acu kontūra līnijas ☺ lai kaut kā nosegtu skropstu neesamību.
👍 uz galvas uztaisīju mehendi (gleznošana uz ķermeņa ar hennu – meistara darbs).
👍 Es pieņemu sevi, mīlu sevi, izdabāju sev un ļauju citiem sevi lutināt.
2022. gada 17. oktobrī.
Sportoju Ziemeļblāzmas parkā 🏃🚶
Nedēļas nogali pavadīju radoši brīnišķīgā kompānijā ❤️ Dekupāžas meistarklase piepildīja mani ar pozitīvām emocijām. Paldies Onkopacientu savstarpējās palīdzības biedrībai “PārDzīvot /ПроЖить” par tik nepieciešamajiem un atbalstošajiem brīžiem, kas ļauj atslēgties no ikdienas problēmām, pārslēgties uz pozitīvo un uzzināt kaut ko jaunu un interesantu 🌹
2022 . gada 27.oktobrī.
Šodien bija priekšpēdējā ķīmijterapija. Jūtos nospiesti, bet tas ir normāli pēc premedikācijas preparātiem (tos ievada pirms galvenajām zālēm, lai nomierinātu un sagatavotu organismu īstām zālēm). Gulēju, ēdu. Mans vīrs pat teica, ka pēc ķīmijas esmu aizdomīgi rosīga 🙂
Atradu audiogrāmatu saraktu. Sāku klausīties vienu (atkal aizsāktā un nepabeigtā grāmata ☺ ).
Ķīmijas procedūras laikā bija smieklīgi: šoreiz paņēmu līdzi austiņas un noklausījos vienu podkāstu Spotify, tad aizmigu. Kad pamodos, skatos, ka paliku viena lielajā palātā.
2022.gada 1. novembrī.
Savu teātra sezonu atklāju Rīgas krievu Čehova teātrī ar izrādi «Vertinska ceļš». Neskatoties uz to, ka tā bija atceltās lugas “Leģenda par pianistu” vietā, šī izrāde man ļoti patika. Tā bija izvesta kamerzāles “tuvuma” stilā, emocionāli, personīgi, ir par ko padomāt un ko pēc tam pārrunāt ar draudzeni.
2022.gada 10.novembrī.
Kā “baltās” ķīmijas blakne, man attīstījās ekstremitāšu neiropātija. Galvenokārt labās rokā un kājā. Pēc 6. ķīmijterapijas man sāpēja pēda, pēdas āda no ārējās malas kļuva sarkana un ļoti jūtīga. Pēc nedēļas pārgāja.
Tagad, pēc 7. ķīmijterapijas, labās rokas āda ir kļuvusi ļoti jūtīga. Smērēju krēmus, taisu vannas ar Nāves jūras sāļiem (atradu mammas plauktos). Ceru, ka pāries tikpat ātri, kā bija ar kāju. Roku vajadzētu vairāk saudzēt. Nagi arī cieš no ķīmijas – kļūst dzelteni 😕
2022.gada 14. novembrī.
Šodien biju pie onkologa. Domāju, ka parunāsim par turpmāko ārstēšanu pēc ķīmijterapijas, man nozīmēs izmeklējumus, kurus iziešu pēc pēdējās ķīmijterapijas, un došos mājās. Negaidīti dakteris uzreiz nosūtīja mani uz USG un mamogrāfiju un nozīmēja krūts operācijas datumu ☺ Man pat nebija laika atjēgties un uzdot citus jautājumus.
Ultraskaņa parādīja, ka audzējs ir gandrīz pazudis. Būs nepieciešams iziet vēl magnētisko rezonansi. Bet viss norāda, ka operācija būs ar krūts saglabāšanu – izgriezīs tikai audzēja sektoru. Pāragri minēt, bet zinu, ka ārsts visu izdarīs vislabākajā veidā.
Tagad galvenais ir neatslābt un pabeigt pēdējo ķīmijterapiju!
Parasti pēc «baltās» ķīmijas sportot ir grūtāk – sāp kāju muskuļi, bet šodien bija kaut kā vieglāk. Vai aukstuma dēļ, vai organisms tomēr pakāpeniski atgūst spēkus.
2022. gada 17. novembrī.
Te nu iet pēdējā ( ķīmijterapija) … The last one.
2022. gada 22 novembrī.
Šodien lēnām atjēdzos no ķīmijas. Kaut-kā smagi…
Naktī sāpēja pirkstu galiņi, tā kā dega. Likās pat ka nagi nokritīs. Muskuļu velkošās sāpes arī garastāvokli neuzlaboja.
Ārā kļuva aukstāk, uzsniga pirmais sniegs. Cenšos gatavoties gaidāmajiem svētkiem. Taču pagaidām neveicas – arī ģimene par kaut ko čīkst, un tas nav pozitīvi.
Tiesa, kopā ar ģimeni izgājām pastaigāties, un bērni spēlējās sniegā ❄ – rodās prieks, vērojot viņus. Tad pati arī ļāvos bērnības priekiem – pašūpojos šūpolēs ☺
Šodien un rīt es vēl drusku paslimošu, un tad atgriezīšu savu pozitīvo noskaņu, jā! Nākamajā sestdienā mums ar dēliem ir biļetes uz baletu! Jābūt formā️ 💃
2022.gada 25.novembrī.
Neskatoties uz muskuļu sāpēm, es piespiežu sevi doties uz treniņiem. Pēc “baltās” ķīmijas grūtāk ar fiziskām aktivitātēm. Ja vasarā, lai paātrinātu sirdsdarbību bija jāskrien, tad tagad pietiek tik drusku paātrināt soļus vai uzkāpt augšā pa nedaudz slīpo taku, ka es jau esmu piekususi, pulss dauzās. Kādu dienu mums salūza lifts – knapi uzkāpu līdz 9. stāvam, kā veca vecmāmiņa – ar atpūtas pieturām.
Bet nekas, tas noteikti pāries, un es atgūšu spēkus!
2022. gada 10.decembrī.
Nu var teikt, ka vakar man beidzās ķīmijterapija. Tas ir vakar, 8.decembrī, pagāja 21 diena pēc pēdējās procedūras, un vairs nekādu sistēmu nebūs. Tas nozīmē, ka tagad manam organismam vajadzētu lēnām atvesļoties. Tagad es gatavošos operācijai un pēc tam – staru terapijai. Jebkurā gadījumā es ceru, ka vissarežģītākāis ārstēšanas posms ir aiz muguras.
Ar kādām atziņām esmu nonākusi līdz šai dienai?
🎉 Pats galvenais un priecīgākais: ķīmijterapijas ārstēšana bija pilnībā attaisnojusies, visi izmeklējumi (ultraskaņa, mamogrāfija un magnētiskā rezonanse) uzrādīja audzēja regresiju gandrīz līdz tā izzušanai!!! Urā!
+ Sporta nodarbības deva vispozitīvāko ietekmi uz ķīmijas panesamību. Bez treniņiem pētījumā Cancer Beat programmas ietvaros, es izmēģināju arī jogu. Un tas viss man sniedz neticamu spēku un enerģijas pieplūdumu.
+ Uzmanīgāk un saudzīgāk iemācījos izturēties pret savu ķermeni. Lai cik jocīgi tas neizklausītos, bet šobrīd es sevi uztveru kā mazuli, par kuru ir jārūpējas. Līdzīgi jaundzimušajam, man uz ķermeņa nav apmatojuma, nekur. Gremošanas sistēma nestrādā kā nākas, muskuļi ne vienmēr klausa un ātri nogurst. Tas viss prasa īpašu attieksmi un rūpes ❤ Rūpes par sevi.
+ Vakar saņēmu invaliditātes apliecību. Tā ir piešķirta uz gadu. Bet, lai cik dīvaini tas nebūtu, es nemaz nejūtos kā invalīds. Labi tomēr, ka ir iespēja baudīt dažādas valsts piešķirtās privilēģijas, apmeklēt muzejus un teātrus bez maksas, vai ar atlaidi, bezmaksas transports u.c. Izmantošu.
❤ Milzīga pateicība manai atbalsta komandai! Tā ir ģimene, radinieki, draugi, kolēģi, arī šeit (FaceBook)- paldies visiem, kas lasa manu blogu un atbalsta! Un, protams, Onkopacientu savstarpējās palīdzības biedrībai “PārDzīvot/ПроЖить”, kur vienmēr var atrast tikai atbalsta vārdus, kā arī praktiskus padomus un atziņas par ārstēšanos un atveseļošanos.
Taču tagad Ziemassvētki ir priekšā! Es gatavojos un gaidu.
2022.gada 23.decembrī.
Vakar, 22. decembrī, nokārtoju noslēguma pārbaudījumu sporta pētījumā LSPA. Cik noprotu, rādījumi ir labi. Bet varēja būt labāk, ja pēc ķīmijterapijas nebūtu novērotas blaknes – muskuļu sāpes, strauji ejot kalnup. Sirds un elpošana tiek galā, bet muskuļi lielu slodzi netur. Taču jāsaka, ka ar katru dienu jūtu uzlabošanos: nogurumu jūtu arvien mazāk, un varu staigāt arvien ilgāk.
Vienīgais, vēl jāpiestrādā pie stiepšanās, vēl ir sāpīgas dažas pozīcijas, kas iepriekš nesagādāja problēmas.
Lai gan dalību projektā esmu beigusi (par ko dāvanā saņēmu skaistu pudelīti dzeramajam ūdenim), tik un tā turpināšu savus soļošanas treniņus, pamīšus ar jogas nodarbībām – izstaipīšanās dēļ.
2023.gada 1. janvārī
Laimīgu Jauno gadu, mani dārgie! No sirds novēlu visiem lielu cilvēcisku laimi! Un šī laime noteikti ietver sevī jūsu un jūsu tuvinieku veselību, savstarpēju mīlestību un atbalstu, ticību labajam un pārliecību, ka “ja debesīs iedegas zvaigznes, tad kādam tas ir vajadzīgs” ✨Mieru, laipnību un mīlestību jums, jūsu mājās un sirdīs ❤
2023.gada 2. janvārī.
❤ Ar katru dienu mans fiziskais stāvoklis uzlabojas!
Šodien devos uz rīta treniņu, izmantojot viedpulksteni. Sasniegums! Četrās sirdsdarbības paātrināšanas fāzēs jau varēju izskriet gandrīz, kā vasarā. Muskuļu sāpes ir pārgājušas. Un es uzkāpu 9. stāvā jau diezgan sparīgi, bez apstājas.
Viss pamazām sakārtojās. Pēc nedēļas – operācija, un ceru, ka organisms būs vairāk vai mazāk gatavs jaunai iejaukšanāi no ārpuses un tālākai atveseļošanai.
2023. gada 11. janvārī.
Vakar operēja krūtī kaut ko sajūtu. Operācija ilga apmēram stundu (tomēr garāka man šķita gaidīšana gaitenī operāciju zāles priekšā). Labi atguvos no anestēzijas. Un pati jau ēdu vakariņas.
Šodien viss ir lieliski. Ceļos, staigāju, ēdu, guļu, pļāpāju ar kaimiņienēm (5-vietīga palāta). Nekas īsti nesāp, ja neraustīt roku operētajā pusē.
Pie operētās vietas ir piestiprināta drenāžas caurulīte, kas savienojās ar pudelīti -sūkni, kur ieplūst ( rtike izsūknēts) liekais limfatiskais šķidrums. Rīt sola drenāžu noņemt. Un piektdien – jau mājās!
Tātad viss ir kārtībā.
2023.gada 15.janvārī.
Jau trīs dienas esmu mājās pēc slimnīcas. Pašsajūta ļoti laba. Izvingrinu roku operētajā pusē, cepu pīrāgus, staigāju un guļu — viss, ko “ārsts parakstīja”. Operētā vieta nesāp, tikai nedaudz velk (bet tas ir normāli). Roka darbojas bez problēmām. Vienīgais, es cenšos to pārāk nenoslogot.
Nākampirmdien būs vizīte pie ārsta. Uzzināšu par izgriezto audu izpētes rezultātiem. Man izsniegs konsīlija lēmumu par turpmāko ārstēšanu (paredzu, ka man būs staru un hormonu terapija).
2023. gada 23. janvārī.
Es vakar koriģēju uzacis! Un ko tas nozīmē? A tas nozīmē, ka sākuši augt mati, uzacis un skropstas! Jā! Mazliet, vietām un lēni, bet parādās. Uz galvas vēl ne visai labi izskatās, esmu jau divas reizes tos nodzinusi, lai izlīdzināt, vēl ir tālu no vienmērīgā apmatojuma. Katrā ziņā es priecājos!
Pirkstu nagi atmirst un noiet – “baltās” ķīmijas sekas. Bet dzīvi nadziņi labi ataug. Lai procesu paātrinātu, no rītiem dzeru kolagēnu.
2023.gada 24. janvārī.
Man ir labas ziņas! Principā es savu biopsijas atbildi zināju jau nedēļu (portālā Datamed.lv var atvērt un lejupielādēt savus izmeklējumus, asins analīžu u.c. rezultātus, mēneša laikā – bez maksas, pēc tam – par maksu). Vakar vizītē ārsts, kurš mani operēja, to arī apstiprināja ☺
Lūk, operācijas laikā izņemto materiālu analīze (histoloģija) liecina, ka krūts audos un blakus esošajos 3 limfmezglos (kas arī tika izgriezti) vēža šūnu nav!
Manā gadījumā pozitīvu dinamiku cīņā pret vēža šūnām uzrādīja neoadjuvantā ķīmijterapija (tā, kas bija uzsākta un pabeigta pirms operācijas): jau pēc 2-ām ķīmijterapijas procedūrām mana ķīmijterapeite teica, ka nevar sataustīt audzēju krūtīs. Izmeklējumi (ultraskaņa, mammogrāfija, MG) pēc ķīmijterapijas parādīja, ka audzējs patiešām ir pazudis. Operācijas laikā tika izgriezts sektors, kurā kādreiz atradās audzējs (tanī vietā izņēma arī skavas-marķierus, kurus ievietoja biopsijas paņemšanas brīdī vēl pirms ārstēšanos uzsākšanas). Vizuāli, starp citu, krūts palika it kā tik pat liela, kā bija agrāk.
Par visu, ko man darija, saku milzīgu PALDIES Latvijas onkoloģijas centra ārstiem un medicīnas personālam:
+ ķīmijterapeitei Iveta Kudabai
+ ķirurgam-onkologam Mihailam Timofejevam
+ medmāsam ķīmijterapijas nodaļā
+ LOC Krūts ķirurģijas 5.B nodaļas māsām !
Tomēr ar to mana ārstēšana nebeidzas. ❤ ️Turpmāk man nozīmēta staru terapiju – martā apstaros operēto krūti. Par seansu skaitu uzzināšu pirmajā vizītē pie staru terapeita 6. martā. Pēc tam man 5 gadus būs jālieto hormonālās zāles Tamoksifēnu, kas nomāc hormonu ražošanu, jo mans audzējs bija hormonatkarīgs.
Visas šīs turpmākās darbības ir nepieciešamas, lai samazinātu recidīva iespējamību. Tāpēc uz priekšu un tikai uz priekšu!
Man visa dzīve vēl ir priekšā, un, cerams, tajā būs vairāk pozitīvo un priecīgo notikumu.❤
